Saeima apņēmusies apkarot viltus ziņu izplatīšanu

1 komentārs

Saeima plāno vērsties pret viltu ziņu izplatīšanu plašsaziņas līdzekļos un interneta vietnēs. Par to trešdien, 28. martā, vienojusies Aizsardzības komisija.

Tās deputāti ir pārliecināti, ka arī Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, ir nepieciešams ierobežot dezinformāciju, jo tas tiek uzskatīts par nacionālās drošības jautājumu. Cīņa pret viltus ziņām starptautiski tiek pieteikta aizvien biežāk, jo īpaši, izskanot apsūdzībām par Krievijas mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanas dažādās valstīs.

Ziņojumā par Krievijas ietekmi Latvijas informatīvajā telpā Saeimas Analītiskais dienests ir secinājis, ka problēma ir aktuāla arī Latvijā. Tas norāda: “Ir būtiski identificēt propagandas un dezinformācijas elementus un izstrādāt to konstatēšanai publiskajā telpā nepieciešamos mehānismus.”

Taču ziņojumā vienlaikus tiek vērsta uzmanība, ka “starptautiskā un nacionālā līmeņa normatīvajā regulējumā propagandas un dezinformācijas jēdzieni nav skaidri definēti, līdz ar to ir problemātiski nošķirt to izpausmes no leģitīmām vārda brīvības izpausmēm.”

Saeimas Aizsardzības komisijā to aktualizēja arī Iekšlietu ministrijas pārstāvji. Situāciju ar viltu ziņu izplatīšanu viņi sauc par “pelēko zonu”.

Vilnis Vītoliņš
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks

Ja šī darbība nav konkrēti definēta kā noziedzīga, tad saprotams, ka tas jau vairāk iet uz cenzūras elementu. Un, attiecīgi, kura būs tā institūcija, kura noteiks, ka šādu saturu nevar internetā izplatīt.

Tikmēr Aizsardzības komisijas deputāti uzskata, ka viltus ziņu publicēšanu nedrīkst atstāt bez ievērības un melu izplatīšana ir jāapkaro – līdzīgi kā nav pieļaujama, piemēram, naida runa. Komisijas vadītājs to sauc par nacionālās drošības jautājumu.

Ainars Latkovskis
Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs, “Vienotība”

Apzināti, teiksim, tiek šķelta sabiedrība. Ziņa par to, ka pensijas, iespējams, pārtrauks vispār maksāt. Kādā veidā tas var būt kāds viedoklis? Tā ir apzināta sabiedrības tracināšana, lai izietu ielās un būtu kaut kāda veida grautiņi.

Deputātiem ir dažādi priekšlikumi, kā jāizpaužas cīņai pret viltus ziņām. Kārlis Seržants aicina apsvērt iespēju veidot īpašu nodaļu policijā un mainīt Krimināllikumu.

Kārlis Seržants
Saeimas deputāts, ZZS

Ir drusku likumdošana jāpilnveido, lai jums tas ierocis patiešām būtu ass, nevis tāds butaforiskais.

Savukārt Ringolds Balodis diskusijā iesaistījās, piesaucot Grieķijas piemēru.

Ringolds Balodis
Saeimas deputāts

Var jau tā kā grieķi. Grieķiem ir diezgan radikāls tas pants. Trīs gadus par baumām – bāc un miers, un viss kārtībā.

Lai gan Aizsardzības komisija ir pārliecināta, ka jauni ierobežojumi ir nepieciešami, kā tieši maināms regulējums, vēl tiks lemts.
Ainars Latkovskis
Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs, “Vienotība”

Šeit ir jāsabalansē vārda brīvība. Mēs jau mierīgi varam norakstīt visu regulējumu no Ķīnas vai no Krievijas. Bet tad jau mums šeit būs mazā Krievija vai mazā Ķīna. Mēs to negribam panākt. Eiropa arī meklē dažādus veidus, kā demokrātiskā veidā cīnīties ar viltu ziņām. Tas ir sarežģīti.

Ainars Latkovskis atturas prognozēt, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai mainītu regulējumu viltus ziņu ierobežošanai.

Saeimas Analītiskā dienesta apkopotā informācija liecina, ka pasākumus viltus ziņu izplatības ierobežošanai veic vairākas Eiropas valstis. Kā viens no piemēriem tiek minēta Vācija, kur pērn pieņemts Likums par tiesībaizsardzības uzlabošanu sociālajos tīklos. Tas paredz pienākumu tādām vietnēm kā “Facebook” un “Twitter” operatīvi izdzēst viltus ziņas. Nepakļaujoties prasībām, draud līdz pat 50 miljonu eiro sods.

1 komentārs