2 komentāri

Jau pēc nepilniem diviem gadiem sākumskolas un pamatskolas skolēni, viņu vecāki un pedagogi jutīs būtiskas izmaiņas stundu sarakstā un mācību procesā. Apkopojot jaunā pamatizglītības standarta pilotprojektā iesaistīto pušu priekšlikumus, secināts, ka jaunais mācību standarts ir atbalstāms, turklāt lielākā daļa priekšlikumu saistās ar nepieciešamību palielināt mācību stundu skaitu. 

Pēdējo gadu skolēnu pārbaudes darbu rezultāti norāda uz pamatizglītības kvalitātes stagnāciju, tāpēc jaunā izglītības standarta ieviešanas mērķis ir veicināt jauniešu vēlmi mācīties pašiem.

“Kritiska domāšana, algoritmiska domāšana, domāšanas strukturētība un interese par izziņas procesu un izpratne par to, ka tas, ko es zinu šodien, diez vai man derēs pēc pāris gadiem, dzīve mainās, nu kā runājot par modi, tad mēdz teikt, ka nekas nav tiks vecs kā iepriekšējās sezonas modes cepure, nu bet tieši tāpat ir visās dzīves jomās, visas mūsu zināšanas noveco,” saka Šadurskis.

Valsts izglītības satura centrs (VISC) iepazīstinājis ar priekšlikumiem, kas saņemti no mācību iestādēm, kas jau piedalās jaunā pamatizglītības standarta pilotprojektā. Centra vadītājs Guntars Catlaks LNT ziņām atklāja, ka kopumā mācību iestādes ir apmierinātas. Priekšlikumi esot saistīti ar nepieciešamību precizēt, kas tiek sagaidīts no skolēniem un skolotājiem. Tomēr visvairāk priekšlikumu saņemti par nepieciešamību palielināt stundu skaitu.

“Nav neviena priekšlikuma samazināt stundu skaitu kādā no priekšlikumiem, es labprāt būtu tādu sagaidījis, bet diemžēl tādu nav, ir tikai prasījumi palielināt. Tas ir par matemātikas stundām, ko prasa palielināt par 100, par svešvalodām, par literatūru un arī datoriku, aplūkojot šos priekšlikumus, mēs nu nekādi matemātiskā veidā tos nevaram apmierināt,” pauž Catlaks.

Praktiski tas nozīmētu, ka no deviņu klašu izglītības būtu jāpāriet uz desmit klašu pamatizglītības apguvi, taču ministrs norādīja, ka šāds variants netiek izskatīts. Tikmēr jaunā mācību standarta procesā iesaistītās puses iezīmēja pozitīvās puses mācību priekšmetiem, kuri iepriekš sabiedrībā izraisījuši plašu ažiotāžu.

“Es gribētu uzsvērt tieši drāmas pienesumu – ir tas, ka viņi ir ieguvuši dzīvē ļoti svarīgas prasmes, kuras pašlaik mūsu skolas bērniem pietiekamā mērā neiemāca, dod bērnam iespēju, pirmkārt, kļūt par vērtīgāku cilvēku, par cilvēku, kurš spēj pārliecinātāk pamatot un skaidrot savu viedokli,” norāda ”Skola2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.

“Par datoriku jau no pirmās klases… Mēs redzam, ka tas ir devis ļoti labus rezultātus. Vai mēs runājam par loģistiku, vai mēs runājam par medicīnu, vai mēs runājam par jurisprudenci, arvien vairāk digitālās prasmes ir nepieciešamas ikvienā nozarē,” pauž LIKTA valdes locekle Renāte Strazdiņa.

Jauno mācību standartu un priekšlikumu apkopojumu valdībā plānots iesniegt 27. novembrī. Šadurskis patlaban atteicās prognozēt, kad priekšlikumi varētu tikt virzīti apstiprināšanai. Viss atkarīgs no tā, vai šis uzdevums tiks izskatīts pagaidu vai jaunās valdības sastāvā: “(LNT: Jūs pieļaujat iespēju, ka varētu arī nevirzīt?) Nu nē, bet nekad nesaki nekad. Es jau vienmēr esmu optimists.”

TOP komentāri

  • Uldis
    +2 +2 0

    Uldis

    nu pēc aizklapētajiem lauku tehnikumiem, kurus pat nesen pieminēja, kā Laidzes un Rankas tehnikumi, tad ko tu tur mudināsi, ja skolēnu tur vairs nebūs, jo viss tiek aizklapēts laukos ciet!!! Kāda jēga mācīties? - absolūti nekāda, jo pie tāda cilvēka kā pašreizējais ministrs, vienīgais ko var sagaidīt ir - aizklapētu iestādi!
  • latvietis
    0 0 0

    latvietis

    Ministra kungam viņa gados vajadzētu saprast, ka -iekalt vai iemācīties un izprast mācību materiālu- ir atkarīgs no pedagoga kvalifikācijas, nevis viņa izdomātām mācību metodēm. Ne jau katrs, kurš ieguvis pedagoga diplomu ir spējīgs strādāt par pedagogu.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl