Sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus vajadzīgi vēl astoņi miljoni eiro

1 komentārs
Sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus vajadzīgi vēl astoņi miljoni eiro
SWNS / SCANPIX

Jau pēc pieciem mēnešiem Latvijas sabiedriskajiem medijiem jāpamet reklāmas tirgus. To paredz likums, taču nepieciešamie papildu astoņi miljoni eiro joprojām nav atrasti, tāpat nozarei nav skaidrības, kā tieši dzīvē izskatīsies pārmaiņas.

“No visas sabiedrības viedokļa ir ārkārtīgi svarīgi tas, ka sabiedriskais medijs aiziet no reklāmas tirgus.” Šādu pārliecība šonedēļ pauda Valsts prezidents Egils Levits, uzsverot, ka tas stiprinās Latvijas informatīvo telpu, kas patlaban ir svarīgāk nekā jebkad iepriekš.

Bet kā mēs te nonācām? Igaunijā sabiedriskais medijs reklāmas tirgu jau pametis, teorētiski arī Lietuvā, bet tur ir izņēmumi. Pie mums par šo diskutē jau gadu gadiem. Pietrūka plāna, pietrūka politiskās gribas, pietrūka naudas, taču pirms diviem gadiem vēl iepriekšējais Saeimas sasaukums vēsturisko lēmumu pieņēma. Naudas jautājums gan atrisināts netika, reklāmas tirgus pamešanai no 2021. gada nepieciešamais finansējums jāmeklē pašreizējiem politiķiem. Šajā rindkopā bildes no 12. Saeimas.

Izeja no reklāmas tirgus izbeigtu pašreizējo tirgus kropļošanu. Šobrīd sabiedriskie mediji saņem valsts dotāciju un vēl arī konkurē ar privātajiem medijiem par reklāmas naudu.

Raidorganizāciju asociācijā gan norāda, ka nesot skaidrības, kāds būs jaunais sabiedriskais pasūtījums. “Ja agrāk dzīšanos pēc reitingiem un faktisku komerciāla satura veidošanu tika attaisnota ar nepieciešamību nopelnīt naudu reklāmas tirgū, tad tagad tas vairs nebūs pieļaujams,” pauž Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš.

Latvijas mediju reklāmas tirgus kredītreklāmu ierobežojumu un uzskaites izmaiņu dēļ pērn saruka līdz aptuveni 82 miljoniem eiro. Lielāko daļu aizņem televīzija, internets, radio – segmenti, kur pārstāvēti sabiedriskie mediji.

Latvijas Reklāmas asociācija sākotnēji nebija atbalstoša šīm pārmaiņām, jo reklāmdevējiem būs jāmeklē citi kanāli, kā sasniegt sabiedriskajā medija auditoriju. Tomēr tagad – kad lēmums pieņemts – svarīgi nozari neraustīt un to pārdomāti īstenot.

“Prakse ne pārāk patīkama ir Lietuvā. Tur it kā sabiedriskie mediji ir ārā no reklāmas tirgus, bet, izmantojot kaut kādus robus normatīvajos aktos, tiek veikti sponsorēšanas darījumi sabiedriskajos medijos, kas tiešām nebūtu pieļaujami. Mūsu likums uzrakstīts tā, ka it kā viss liekas kārtībā, bet velns slēpjas detaļā,” norāda Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētājs Baiba Liepiņa.

Abas nevalstiskās organizācijas no mediju uzrauga nākotnē sagaidītu lielāku skaidrību par to, kā faktiski izskatīsies un izpaudīsies sabiedrisko mediju darbs ārpus reklāmas tirgus. Darbs pie tā notiekot.

Nepietiek gan ar sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus vien, tiem jākompensē ieņēmumu iztrūkums un jāparedz adekvāts ilgtermiņa finansējums. Patlaban tas ir viens no zemākajiem Eiropā. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pārliecināta, ka patlaban nedrīkst pat pieļaut domu, ka sabiedriskie mediji no reklāmas tirgus tomēr varētu neiziet, citādi nākamgad tie būšot daudz vājāki.

“Šobrīd sabiedriskie mediji neslēdz reklāmas līgumus nākamajam gadam. Sabiedriskie mediji pakārto savu darbību tam, lai šī iziešanu notiktu. Mūsu aicinājums visiem politiķiem ir atbalstīt šo iziešanu, izpildīt to, kas ir ierakstīts likumā, un šis būs vēsturisks lēmums Latvijai,” teic Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Mediju uzraugs jau pieprasījis šos 8,3 miljonus eiro nākamā gada budžetā. Pagaidām nekas neliecina, ka šo summu varētu nepiešķirt, bet viss ir politiķu rokās.