Zviedrijas tiesa attaisno prāmja “Estonia” katastrofai veltītās dokumentālās filmas autorus

0 Komentāru
Zviedrijas tiesa attaisno prāmja “Estonia” katastrofai veltītās dokumentālās filmas autorus
Foto: Publicitātes foto

Zviedrijas tiesa attaisnojusi 1994. gadā notikušajai prāmja “Estonia” katastrofai veltītās dokumentālās filmas autorus apsūdzībās, ka viņi pārkāpuši likumu, kas sargā traģēdijas upuru mieru un aizliedz aktivitātes vraka tuvumā.

Lasi vēl: Zviedrija vēlas no jauna izpētīt prāmja “Estonia” vraku

Filmas uzņemšanas grupa, kas vraka izpētei 2019.gada septembrī izmantoja tālvadības zemūdeni, filmēšanas gaitā atklāja nogrimušā kuģa korpusā četrus metrus lielu caurumu. Dokumentālistu atklājums raisījis šaubas par oficiālās izmeklēšanas atzinumiem.

Iepazīsties ar šo informāciju: Kas nogremdēja prāmi “Estonia”?

Zviedrija, Somija un Igaunija 1995.gadā vienojās kuģa vraku neizcelt no dzelmes un piešķīra vrakam traģēdijas upuru pēdējās atdusas vietas statusu, kā arī ar likumu aizliedza traucēt aizgājēju mieru.

Filmēšanas laikā kuģi, uz kura atradās uzņemšanas grupa, pamanīja Somijas krasta apsardze. Par tā dēvētā “Estonia” likuma pārkāpšanu filmas režisoram, žurnālistam Henrikam Evertsonam un operatoram, jūras dzelmju ekspertam Linusam Anderšonam, kas abi ir Zviedrijas pilsoņi, draudēja ieslodzījums uz laiku līdz diviem gadiem vai naudassods.

Tomēr Gēteborgas tiesa atzinusi, ka viņi gan pārkāpuši minēto Zviedrijas likumu, bet nav saucami pie atbildības, jo tobrīd atradušies starptautiskajos ūdeņos uz kuģa ar Vācijas karogu, un Vācija nav parakstījusi vienošanos par katastrofas upuru pēdējās atdusas vietu.

Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija 1997.gadā secināja, ka prāmis nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ. Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.

Nākot gaismā filmētāju atklājumam, Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks jaunu izmeklēšanu.

Tikmēr Zviedrija izstrādā tā dēvētā “Estonia” likuma grozījumus, lai vraku varētu izpētīt no jauna, gan pilnībā neatsakoties no līdzšinējā niršanas aizlieguma. Ja parlaments martā tos apstiprinātu, niršana vraka izpētei tiktu atļauta no 1.jūlija.

Prāmis “Estonia”, kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā “Meyer Werft”, nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Tā bija katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.

Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri.

0 Komentāru