Zvēraudzētāju asociācija: Latvijas ūdeļu audzētāji strikti ievēro piesardzību saistībā ar Covid-19

2 komentāri

Atseviškās valstīs Eiropā, tostarp kaimiņos – Lietuvā – konstatēta ūdeļu inficēšanās ar koronavīrusu un, lai gan Latvijā šādi gadījumi nav atklāti, atvijas ūdeļu audzētāji strikti ievēro piesardzību  – ja kādā no zvēraudzētavām vīruss nonāktu, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ieskatā, dzīvniekus būtu jāiznīcina, vēsta TV3 ziņas.

No deviņām ūdeļu audzētavām Latvijā patlaban darbojas septiņas. Kā TV3 ziņām pastāstīja Latvijas Zvēraudzētāju asociācijā, paaugstinātas biodrošības prasības audzētavās ievestas jau pavasarī. Līdz ar to neseno notikumu iespaidā Dānijā, Polijā un tepat kaimiņos esošajā Lietuvā, kur konstēta ūdeļu inficēšanās ar koronavīrusu, nekādas būtiskas izmaiņas nav veiktas.

“Patlaban mums ir tā, ka neviena trešā, nepiederoša persona fermā netiek ielaista. Visi darbinieki ir notestēti un, ja tagad ir kādas aizdomas, ģimenes ārsti dod norīkojumu testa veikšanai. Tā kā mēs esam informēti, ka šāda lieta ir. Un tāpēc mums patlaban primārais un galvenais ir savas saimniecības pasargāt. (..) Nav jau nekāda cita veida kā tikai no cilvēka šo vīrusu dabūt,” tajā norāda.

PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga norāda – tas ir uz katras fermas darbinieku sirsdapziņas, cik rūpīgi viņš ievēro Covid-19 drošības pasākumus. Katrā ziņā ir nodrošināta informācija, kādā veidā ir jāpasargā ūdeles un kādi pasākumi ir jāievēro.” To es varu apliecināt gan no mūsu darbinieku puses, kas iet inspekcijās, bet tas nav tāds klasiskais regulējums, šī biodrošība ūdeļu novietnēs no Covid-19,” viņa skaidro.

Kopumā PVD novērojumi liecina, ka fermu īpašnieki norādījumus ņem vērā. Kāda ir tālākā ķēdīte, jau viņu pašu ziņā. Vienlaikus, lai pārliecinātos, vīrusa klātbūtne tiešām nav, zvēraudzētāvu notekūdeņu paraugus sācis pētīt pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” (“BIOR”).

Notekūdeņu un citu materiālu pārbaudi BIOR sāka aptuveni pirms nedēļas un tie bijuši negatīvi. Taču kopumā viss process vēl turpinās un rezultāti sekos.

Institūtā norāda – līdz šim Eiropā dienesti šādu pieeju nav izmantojuši, tā ir jauna pieeja. BIOR to mēģinājis darīt līdzīgi, kā tas tiek veikts pilsētās. “To pašu pieeju mēs likām priekšā un mēģinājām izmantot attiecībā uz kažokādu saimniecībām, Tas nozīmē to, ka novietnē, kur ir noteūdeni un izkārnījumi, mēs raugāmies, vai nav kaut kas, kas varētu liecināt par vīrusa klātbūtni šajā novietnē,” saka zinātniskā institūta “BIOR” direktors Aivars Bērziņš.

Pētījumus BIOR ļauj veikt savulaik saņemtais finansējums valsts programmā sadarībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un Biomedicīnas pētījumu centru.

“Protams, mēs uzreiz nevarm pateikt, vai tas ir dzīvnieka vai cilvēka izcelsmes, bet ir ļoti svarīgi, – ja mēs atrodam šo vīrusu, tad varat to salīdzināt ar izolātiem. Šis princips bija arī Dānijā, tur redzēja, ka ir mutācijas un notika vīrusa pārnese no ūdeles uz cilvēku,” skaidro institūta direktors.

Pēc inficēšanās gadījumiem Dānijā iznīcinātas visas valstī audzētās ūdeles. Fermu īpašnieku neapmierinātības rezultātā bija spiests atkāpties valsts lauksaimiecības ministrs.

Ja inficēšanās tiktu konstatēta Latvijā, PVD lēmumu atstāj valdības ziņā. Taču pieļauj, ka gadījums vienā fermā diez vai būtu jāattiecina uz visu valsti.

“Latvijā ūdeļu novietņu blīvums ir mazāks nekā Dānijā. Tā kā es domāju, ka mums ir zemāka riska apsekti, kas ir jāņem vērā,” pieļauj PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga.

Galvenais faktors, kas ūdeles liek īpaši pasargāt no koronavīrusa, ir fakts, ka šajos dzīvniekos vīrusā var notikt mutācijas un tas apdraud vakcīnu efektivitāti.