Zvejniekiem radīto zaudējumu mazināšanai pieļauj limitētas roņu medības

Pievienot komentāru

Piekrastes zvejnieku aroda aizsardzības interesēs teorētiski būtu pieļaujamas arī roņu medības. Tie nereti sabojā tīklus, kā arī plicina pašus zivju resursus. Šis ir viens no variantiem, kuru piedāvā zinātniskā institūta “BIOR” pētnieki. Vienlaikus pieļauti arī citi varianti, piemēram, dzīvnieku atbaidīšana.

Mūsdienās piekrastes zvejnieku skaits ir simbolisks. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem reģistrā ir ap 600 laivu, kuras iegūst ap 3% kopējā Latvijas zvejas apjoma. Taču arī šo apjomu iegūt kļūstot arvien apgrūtinošāk.

“Pirms Jāņiem zveja jāpārtrauc. Parādās pirmie roņi, kas nāk pakaļ lašiem, līdz ar to zveja pārtraukta,” norāda zvejnieku apvienības SIA ”Leste” pārstāvis Aldonis Lūkins.

Roņu radītā problēma ir saplēsti tīkli un murdi. Pēc Lūkina novērojumiem – roņu skaits būtiski pieaudzis pēdējos 20 gados.

Tas sakrīt ar zinātnieku izpētīto. Latvijas teritoriālajos ūdeņos šobrīd uzturas ap 10% kopējās Baltijas jūras roņu populācijas. Absolūtajos skaitļos no trim līdz sešiem tūkstošiem, kas tiek uzskatīta par labu.

Ņemot vērā arvien pieaugošās zvejnieku sūdzības, zinātniskais institūts “BIOR “iesaistīts iespējamo variantu izstrādē. Viens no tiem – atļaut limitētas roņu medības.

“Viens procents, tas nozīmētu no 30 līdz 60 roņu iegūšanas licences gadā. Kas ir jāpārskata, mainoties roņu skaitam Baltijas jūrā,” norāda institūta “BIOR” pētnieks Didzis Ustups.

Vēl piedāvājumu klāstā ir kompensācijas, kas daļēji jau darbojas, kā arī tehniski risinājumi, piemēram, atbaidīšana. Par sliktu medībām runā fakts, ka roņu paveidi ir vismaz trīs. Pelēkais, kuru Latvijas ūdeņos ir visvairāk, un divas retākas sugas.

“Un tikai tad, ja viņi simtprocentīgi atšķirs tos aizsargājamos roņus no tiem, kas nav aizsargājami,” saka Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa.

Par roņu medībām runājot, – tā būtu izšķiršanās starp humāno un ekonomisko jautājuma pusi. Un vismaz šajā brīdī paši zvejnieki priekšroku dotu pat mazāk radikālam risinājumam. “Varbūt piesaistot medības klāt. Jo mums valstī vēl tā atbaidīšana nav izstrādāta. Mēs paši sezonu ar to nodarbojāmies, tas nenesa rezultātus,” skaidro Lūkins.

Medību likteni lielā mērā izšķirs pilotpētījums. Jau šobrīd daudz lielāks apjoms – ap 500 roņiem gadā – ejot bojā, sapinoties tajos pašos tīklos.

“Tas arī skaidrs – roņiem ir jābūt Baltijas jūrā. Viņš ir galaplēsējs jeb ”top predator”, un ekosistēmas stāvoklis ir atkarīgs no tā, vai ir galaplēsēji,” bilst institūta “BIOR” pētnieks Māris Plikšs.

Nākamie rezultāti un secinājumi varētu būt aptuveni gada ietvaros.