3 komentāri

Zolitūdes traģēdijai Latvijā bija pārāk liels mērogs, taču milzu nelaime nav mainījusi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta komandiera majora Eduarda Musatova attieksmi pret darbu – viņš aizvien vēl ir gatavs doties brūkošā ēkā, ja būs tāda vajadzība. Par piedzīvoto Zolitūdē, kā arī par to, kas rada vislielākās skumjas, – šajā intervijā!

”Protams, tas viss mērogs Latvijai un Rīgai ir pārlieku liels. Tas viss ir bēdīgi, skumīgi. Ja tu sāksi šaubīties savās spējās, baidīties darīt savu darbu – ir jāmaina darbavieta. Ja tu neesi pārliecināts, ka iesi atkārtoti kādā ēkā, būvē iekšā… Tev jau ir jāved cilvēki iekšā, ja tu pats nevarēsi darīt to – kāds tu esi priekšnieks?” tā kapteinis raksturo savu darbu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Viņš arī atzīst, ka “emocijas ir, protams. Mēs neesam nekādi akmeņi, lai bez emocijām visu uztvertu”.

Tajā pašā laikā kapteinis, kurš saņēmis arī Triju Zvaigžņu ordeni, nevēlas savu rīcību raksturot kā varonīgumu. ”Es domāju, ka tas nav atsevišķs izbraukums, bet viss process, kas notiek daļā, tā ikdiena, ar kuru sastopos darbā. Varonīgums ir pārāk skaļi teikts, mēs gribējām darīt to… Mēs vienmēr ceram, ka nekas ļauns nenotiks,” viņš stāsta.

“Laikam jau visi, kas strādā glābšanas dienestā, viņi ir glābēji 24 stundas diennaktī. Ja darbs patīk, nevajag īpašu motivāciju meklēt,” saka glābējs.

“Kad atnāk jauns darbinieks, mēģinu viņam pastāstīt, ka, lūk, uz sienas pulkstenis, un iedomājieties, ka maiņa ir pulksteņa mehānisms – es kā priekšnieks to iedarbinu, un jums visiem jāstrādā kā vienotam veselumam. Ja kāds no jums izkritīs un kaut vai mazā sīkumiņā neizdarīs, kaut vai nepārbaudīs šļūtenei blīvīti, tad tā kļūdiņa, neizdarība var novest pie tā, ka kāds no kolēģiem dabūs traumu vai vēl sliktāk – ies bojā,” viņš stāsta.

Skaties video!

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl