Zolitūdes traģēdijā cietušie šokēti par tiesas spriedumu

9 komentāri
Zolitūdes traģēdijā cietušie šokēti par tiesas spriedumu
VERONIKA SIMOŅENKOVA, F64

Pirms sešiem gadiem Zolitūdē veikalam iebruka jumts, šonedēļ jumts iebruka Latvijas tiesu sistēmai – tik skarbi šonedēļ nolasīto spriedumu Zolitūdes krimināllietā vērtē traģēdijā cietušie.

Daudzi no viņiem saka – tiesu varai vairs netic un laiks, kas pavadīts četrus gadus ejot uz tiesu, ir izmests vējā.

Iepriekš jau vēstīts, ka tiesa šonedēļ par vainīgu Zolitūdes krimināllietā atzina būvinženieri Ivaru Sergetu, bet pārējos astoņus apsūdzētos – attaisnoja. Turklāt 40 cietušo prasības pēc kaitējuma kompensācijām tika noraidītas.

“Es atradu to cilvēku, viņš tur bija, viņš bija man tā liekas, es nevarēju sasniegt viņu, bet viņš vēl bija dzīvs,” par darbu traģēdijas vietā pirms sešiem gadiem atminas glābējs Romāns Doroņins, kurš steidza palīgā cietušajiem un arī pats otrajā nogruvumā guva traumas.

Glābējs saka: “Tiesu sistēmai ticības vispār nav, viņa nav par cilvēkiem, viņa pati pa sevīm dzīvojas.”

Ugunsdzēsēji, kuriem tiesa atteica kaitējuma kompensācijas, tālākiem tiesu darbiem vairs nav gatavi.

“Taisnīgums vairs nav iespējams, jo novēlots taisnīgums vairs nav taisnīgums. 18. februārī pār mūsu tieslietu sistēmu sabruka jumts,” saka bijušais ugunsdzēsējs Rolands Kreicmanis.

Lasi vēl Tiesa noraida kompensācijas cietušajiem ugunsdzēsējiem un bojāgājušo glābēju ģimenēm

Sabrukušās “Maximas” kasieris Mārtiņš bija pēdējais, kuru glābēji ēkas gruvešos atrada dzīvu. Viņa mamma Maruta Plāse, kas klātienē klausījās tiesas spriedumu, neslēpj – tagad atliek vairs paļauties tikai uz augstākiem spēkiem un to sodu.

“Katrs cilvēks zina, ko es daru labi, ko es daru slikti, man ir žēl to cilvēku, jo viņi nezina, ko ir izdarījuši un arī tie aizstāvji, kas viņus aizstāv, arī. Dots devējam atdodas,” bilst Plāse.

Uz pēdējo tiesas sēdi Mārtiņam atnākt bijis pārāk smagi, viņš šobrīd veseļojas, ik pa laikam iziet rehabilitācijas kursus un arī strādā. “Mārtiņš ir stiprs, viņam ir rokas, kājas, viņš strādā un priecājas, arī ārstiem tas bija brīnums, tas ir Dieva brīnums, ka viņš ir,” stāsta Mārtiņa mamma.

Četrus gadus tiesas sēdes apmeklēja bojāgājušā ugunsdzēsēja Edgara Reinfelda vecmamma Austrīte Žarikova. Arī viņai tiesa atteica kaitējuma kompensāciju. Spriedumu kundze dēvē par ņirgāšanos un apsmieklu: “Mēs neviens to nebijām gaidījuši. Labi, viņi nedod tos morālos, vai ne, bet vainīgos tad vajadzēja sodīt kaut kā, viņi turpinās tad celt tās mājas smiedamies, bez atbildības sajūtas. Jūs domājat viņi te nobijušies sēdēja, viņi jau zināja, ka nekas nebūs.”

Aizmirst pieredzēto cietušie nevar joprojām, taču optimismu nezaudē. Ja veselība ļautu, Romāns, neskatoties uz netaisnību, ko izjutis no valsts puses, atkal vēlētos būt ugunsdzēsējs. “Jā, man patīk tas darbs, es gribētu strādāt atpakaļ, man patīk tas darbs, bet tagad nē, nesanāks,” saka bijušais glābējs.

9 komentāri