Komentāri

Gadu pēc lielveikala sabrukšanas iedzīvotāji pārsvarā ir pesimistiski. Apsūdzēto joprojām nav, un reālas pārmaiņas sabiedrības attieksmē un politiķu darbā saskatīt grūti.

Tomēr Latvijas sabiedrība nebūt nedomā, ka lietas iet uz labo pusi. Kāpēc ir neticība pārmaiņām – vaicājām gan vienkāršiem cilvēkiem un arī sabiedrības uzvedības pētniekiem.

Anna, friziere:
Tikai tagad, kad nāk virsū, kad ir piemiņas diena, tad cilvēki varbūt atceras, bet tā ikdienā nē.

 

Anna:
Nesodīs nevienu, kas tur bija vainīgs par to skrūvi, vai sodīs, kā viņi teica, apkopēju vai tamlīdzīgi. Es esmu to skaitā, kas netic.

 

Ivo, darba meklētājs:
Cilvēki žēlojas, žēlojas, pēc tam jau drusku aizmirst un iet atkal, tādi jau mēs esam. Primārais vajadzētu pašiem protestēt pret to, neiet tajā Maximā iekšā.

Pirms gada sāktais lielveikala boikots ir beidzies, veikala Maxima apgrozījums sasniedzis iepriekšējo līmeni.

Foto:  ekrānšāviņš

Foto: ekrānšāviņš

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks:
Skaidrs, ka šādās lielās nelaimēs – vai tas būtu ugunsgrēks, vai kāda stihiska nelaime, vai avārija kā pašlaik – notiek cilvēku saliedēšanās. Bet šādi šāds stāvoklis nevar pastāvēt ilgi, tas ir īslaicīgi, un tad atkal ieiet nu tādās ikdienas sliedēs dzīve. Noteikti mēs nevaram uzskatīt, ka sabiedrība ir izmainījusies, tāpēc, ka lai sabiedrība izmainītos, šim kaut kādam būtiskajiem notikumiem būtu jāskar, principā tieši jāskar daudz lielāka sabiedrības daļa. Es domāju 4, 5 gadiem būs tā, ka cilvēki vairs pat īsti nevarēs atcerēties, par ko bija runa.

Traģēdiju šķietami pamazām aizmirst arī valsts pārvaldē. Zolitūdes lielveikala būvnieks, uzņēmums RE un RE pēc traģēdijas saņēmis padsimt miljonos mērāmus valsts pasūtījumus.

Foto: ekrānšāviņš

Foto: ekrānšāviņš

Providus direktore Dace Akule:
Kāpēc šis uzņēmums uzvar, ne tikai piedalās, bet uzvar, publiskajos iepirkumos? Tā kā tur arī ir lietas, ko var darīt būvniecības nozarē.

Zolitūdes traģēdija vairs nav valdības prioritāšu saraksta augšgalā. Jaunās valdības apjomīgajā deklarācijā tā pieminēta vienu reizi – 155. punktā. Domnīca Providus apkopojusi 21 sistēmisku kļūdu būvniecībā, civilajā aizsardzībā, cietušo atbalsta mehānismā un citur, ko izgaismoja Zolitūdes traģēdija. Gada laikā no 21 kļūdas pilnībā novērstas tikai trīs. Palielināts sods par būvniecības pārkāpumiem, ja to rezultātā gājuši bojā cilvēki, noteikti sodi par neatļautu būvdarbu veikšanu un izveidota parlamentārā izmeklēšanas komisija.

Providus direktore Dace Akule: Ļoti sliktu atzīmi mēs nevaram likt par padarīto, arī tāpēc, ka premjere tiešām ir saukusi kopā un panākusi šo te sistēmisko kļūdu identificēšanu un noteiktu darbu jau izdarīšanu. Noteikti varēja izdarīt vēl vairāk, tāpēc teicamu atzīmi nevar likt.
TOP 10: Bet no prioritātēm šie jautājumi sāk pazust, jūsuprāt?
Dace Akule: Es domāju, ka tie pazudīs, ja mēs neprasīsim atbildību un atskaitīšanos.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl