Znotiņa apņēmusies efektivizēt Kontroles dienesta darbu

1 komentārs

Pēc neilga apdomāšanās perioda savu piekrišanu kļūt par Latvijas galveno netīrās naudas atmazgāšanas novērsēju devusi advokāta Ilze Znotiņa.

Viņa jaunajā amatā stāsies 1.jūnijā, kad Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu beigs vadīt Viesturs Burkāns.

Pelēko finanšu plūsmu galvenais kontrolieris un novērsējs Viesturs Burkāns vadījis Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu jau 20 gadus. Šķietami mūžīgā Burkāna krēsls sašūpojās pēc Latvijas sabiedrotā ASV pārmetumiem par naudas atmazgāšanu Latvijas bankās un citiem skandāliem. Konkursā uz dienesta vadītāja amatu uzvarējusi advokāte Ilze Znotiņa. Dienests ir ģenerālprokuratūras struktūrvienība. Ģenerālprokurors noliedz, ka būtu izjutis politisku spiedienu nomainīt pašreizējo dienesta vadītāju Burkānu.

“Iniciatīva par konkursa rīkošanu ir manējā,” norāda ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Znotiņa apņēmusies efektivizēt darbu dienestā, kas pēdējos mēnešos saņēmis asu kritiku par bezdarbību. Kvalifikācijas viņai esot gana.

Znotiņa norāda: Es esmu daudzas izpētes veikusi, lai mēģinātu noskaidrot, vai nav notikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.”

Vienlaikus viņa atzīst, ka dienestā varētu palikt arī tā līdzšinējais vadītājs Burkāns.

“Burkāna kunga zināšanas pieredze…, mēs nedrīkstam to pazaudēt,” min Znotiņa.

Znotiņa pauda cerību, ka izdosies panākt finansējuma pieaugumu dienestam, kam par darbiniekiem jākonkurē ar privāto sektoru. To, ka dienesta darbinieku algām būtiski jāpieaug, uzver arī ģenerālprokurors.

“Tas ļaus palielināt un padarīt konkurētspējīgu gan vadītāja atalgojumu, gan arī darbinieku, kas veic ikdienas analītisko darbu,” min Kalnmeiers.

Znotiņa pauž cerību, ka izdosies uzlabot naudas atmazgāšanas novēršanas dienesta sadarbību ar finanšu iestādēm un tiesībsargājošajām iestādēm.

Rīga zaudē savu finanšu centra statusu. Katru dienu bankas slēdz ciet savus nerezidentu kontus, jo to pieprasa finanšu sistēmas uzraugi, politiķi un Latvijas starptautiskie partneri. Tātad naudas atmazgāšanas novēršanas dienestam būs jāpieskata mazāks aizdomīgās naudas apjoms.

Galvenais, uz ko pašlaik cer Latvijas komercbankas, ir komunikācijas uzlabošanās ar kontroles dienestu.

Latvijas Komercbanku asociācijas padomes locekle Ieva Tetere pauž: “Mazliet tā sajūta ir bijusi, ka bankas ir centušās to savu pienākumu pildīt, ziņot par aizdomīgiem darījumiem, bet vienlaikus tāda regulāra un koordinēta atgriezeniskā saite no kontroles dienesta līdz šim bijusi ļoti reta.”

Ģenerālprokurors gan akcentē, – dienesta jaunajai vajag dot iestrādāšanās laiku, viņš saka: “Es lūgtu tomēr atcerēties vienu lietu – 100 dienu saudzēšanas periodu, būsim toleranti.”

Znotiņa amatā stāsies 1. jūnijā.