Zinātnieki aicina ziņot par aļģēm Latvijas piekrastē

0 Komentāru

Zinātnieki sadarbībā ar Lietuvu īstenotā projektā lūdz sabiedrību ziņot par aļģu sanesumiem Latvijas piekrastē, vēsta “900 sekundes”.

Ar Hidroekoloģijas institūta zinātnisko asistenti Lieni Spilvu esam Vakarbuļļu pludmalē. Aļģu izskalošanu ietekmē dažādi faktori – gan vējš, gan atrašanās vieta. Kad, piemēram, aļģes vairāk ir izskalotas Kurzemes rietumos, līcī tās varbūt mazāk izskalotas.

Iedzīvotājiem lūdz ziņot par aļģēm, lai zinātnieki pēc tam varētu ievākt paraugus, jo ir grūti prognozēt, kur tās ilgstoši uzkrāsies. Aļģes ir viltīgas būtnes: kad vējš pamainās, tās ļoti ātri ieskalojas jūras iekšā.

Liene Spilva Hidroekoloģijas institūta zinātniskā asistente

“Mums ļoti noderīga būs šī informācija no iedzīvotājiem: kur, cik daudz, kādas aļģu sugas varētu būt. Mēs aicinām cilvēkus ziņot dabas datu portālā, pat, ja nav iespējams noteikt precīzu daudzumu un dominējošu sugu. Mums galvenais būtu tas attēls, ko pievienot uzsaukumam.”

Portālā Dabasdati.lv var iepazīties ar biežāk sastopamajām no jūras izskalotajām aļģēm un mēģināt tās noteikt.

Šīm aļģēm ir nozīmīga loma jūras dzīvnieku attīstībā un barības ķēžu veidošanā. Un tās var kalpot arī kā ūdens kvalitātes indikators.

Projekta mērķis ir plastmasas piesārņojuma mazināšana. Tas realizēts kopā ar partneriem no Lietuvas un Vides Izglītības fondu Latvijā, kas šogad kampaņā “Mana Jūra”, pirmo reizi apsekojot ne tikai plastmasu, bet ievāca arī mikroplastmasas paraugus, kurus turpmāk analizēs Hidroekoloģijas institūtā. Šo paraugu rezultāti parādīs mikroplastmasas piesārņojuma fonu.

Ieva Putna, Nīmane Hidroekoloģijas institūta pētniece

“Hipotēze ir tāda, ka šī aļģu sanesumi tajos akumulējas plastmasas un mirkoplastmasas piesārņojums. Un ja šīs aļģes ir attiecīgi apsaimniekotas, tad šo piesārņojumu varam izņemt no jūras ārā. Sanāk divi ieguvumi: aļģes, ko var izmantot kā resursu. Un otrs ir šis plastmasas piesārņojums, ko varam attiecīgi apsaimniekot.”

Pateicoties šim projektam vairākām aļģu sugām tika piešķirti latviskie nosaukumi. Pirms tam tie bija tikai latīņu valodā. Piemēram, pateicoties zinātniekiem tagad ir pāksteņu ektokārpa un klinšu kladofora.

0 Komentāru