Ziemīgo laikapstākļu ietekmē pavasarī iespējami lielāki plūdu riski

0 Komentāru

Zemo gaisu temperatūru dēļ daudzās upju krastos esošajās pašvaldībās šogad ir lielāki plūdu draudi. Pavasara atnākšana tuvākajās nedēļās gan nav gaidāma, tādēļ visvairāk apdraudētajās vietvarās pārlieku liela satraukuma par paliem pagaidām nav. Tomēr pašvaldības sola būt gatavas plūdu atnākšanai.

Jēkabpilī par plūdu iespējamību sāk satraukties tad, kad ūdens līmenis pārsniedz 6,3 metrus. Tad sāk strādāt uz Sakas salas esošā pārgāzne, kuras uzdevums ir novadīt liekos ūdeņus. Lai nodarītu postījumus, līmenim gan jāceļas krietni augstāk.

“Dambis var izturēt krietni pāri septiņiem metriem, astoņus pat, un ir bijuši gadi, kad septiņi metri turas pat nedēļu un nekas nenotika,” stāsta Jēkabpils civilās aizsardzības inženieris Edgars Līcis.

Ledus tuvošanos Jēkabpilī var paredzēt aptuveni nedēļu iepriekš. Pārsvarā cieš lauku teritorijas, tādēļ satraukuma par to, ka pali varētu nodarīt postījumus pilsētai, Jēkabpilī nav. Vienlaikus, saņemot signālus par iespējamu ūdens līmeņa celšanos, kopā ar apkārtējo pašvaldību pārstāvjiem un glābējiem notiks civilās aizsardzības komisijas sēdes.

“Nu, tā ir tāda resursu un pienākumu apzināšana. Pašvaldībām tie ir vieni pienākumi – iedzīvotāju apziņošana, laikus informēšana caur masu medijiem, policijai savas funkcijas, Zemessardzei savas, protams, glābēji, kas ir galvenie pie glābšanas darbiem,” skaidro Līcis.

Pļaviņu iedzīvotāji pavasara palu dēļ cieš regulāri – pēdējo reizi īpašumi applūda pirms četriem gadiem. Ņemot vērā laikapstākļus, bažas par plūdu iespējamību šogad ir lielākas nekā ierasts, tādēļ jau tuvākajā laikā sāksies upes novērošana.

“Šobrīd mēs sadarbībā ar “Latvenergo” kā iepriekšējos gadus uzstādīsim video novērošanas kameras, lai mēs redzētu, kas notiek Daugavā vairākos posmos. Par ledus iešanu par kaut kādu palu iespējamību, protams, tie ir tādi novērojumi un sadarbība ar LVĢMC, kad mēs prognozējam, kad ledus varētu izkustēties un kādas varētu būt svārstības, un kas tur upē notiek,” informē Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss (“Vienotība”).

Vienlaikus dome norāda, ka dabas stihijas priekšā viņi bieži vien ir bezspēcīgi, jo, lai arī dambis aizturot ledus ienākšanu pilsētā – no ūdens sūkšanās cauri zemei tas nepasargā. Iespējas efektīvākai palu ierobežošanai dome pagaidām neredz.

“Mums ir idejas, ko vajadzētu darīt, lai saprastu, kāpēc vispār ir plūdi, jo ir dažādi viedokļi, kāpēc šie plūdi Pļaviņās ir. Un mēs esam komunicējuši ar VARAM, lai rastu līdzekļus, lai izpētītu šo situāciju, bet līdzekļi nav rasti,” saka Lukss.

Arī abu pilsētu iedzīvotāji uztraukumu par pavasara tuvošanos lielākoties nejūt, jo pēdējos gados ziemas bijušas siltas. Daudziem gan atmiņā palikuši 2013. gada plūdi, kuri bija lielākie novērojumu vēsture.

Vietvaras sola, ka nepieciešamības gadījumā būs gatavas arī iedzīvotāju evakuācijai. Pēdējo reizi tas notika 2013. gada, kad glābēju palīdzība bija nepieciešama 12 cilvēkiem Pļaviņās.

0 Komentāru