Ziemā dzīvnieku patversmēm Latvijā ir vairāk darba un izmaksu

4 komentāri
Ziemā dzīvnieku patversmēm Latvijā ir vairāk darba un izmaksu

Aukstais laiks un bargais sals šoziem ietekmējis dzīvnieku patversmju darbu – tām nepieciešams gan vairāk kurināmā telpu apsildīšanai, gan vairāk dzīvnieku barības, jo suņi un kaķi aukstā laikā kļūst ēdelīgāki.

Dzīvnieku patversmē ”Ulubelē” pašlaik laukā mīt 150 suņu. Kā atzīst patversmes vadītāja, ziemā uzturēt patversmi ir daudz sarežģītāk un arī dārgāk – nepieciešams nosiltināt būdas, dzīvniekiem dot treknāku barību un kurināt krāsnis. Arī dzīvnieku kopējiem ziemā darba ir vairāk.

“Vasarā, kad ir silts, voljeriem ir pievilkts ūdens. Atgriez krānu, un spainis pilns. Ziemā jāved ar ķerru ūdens bunduļi, un tas ir ļoti laikietilpīgi. Līdz ar to suņi iet mazāk pastaigās, kopēji nespēj nodrošināt tik daudz pastaigu, kā gribētos, bet tāpēc ir brīvprātīgie palīgi,” atklāj dzīvnieku patversmes ”Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone.

Ziemā, lai apsildītu iekštelpas, nedēļā nepieciešama 1 tonna brikešu. Savukārt katru dienu suņu ēdināšanai nepieciešami pat 100 kilogrami barības. Šādas izmaksas pati patversme segt nevar, tādēļ kopš februāra vidus tā aicināja cilvēkus iesaistīties ziemas labdarības akcijā.

“Milzu kaudzi ar barību mums atsūtīja Karlīna Caune, paldies viņai! Bija arī, paldies viņiem, divi brīnišķīgi kungi, kas katrs noziedoja pa 1000 eiro. Kopā 8000 saziedoti, esam ļoti priecīgi, martā esam ar barību nodrošināti un ar briketēm mums pietiks visai vasaras sezonai,” turpina Džonsone.

Arī patversmē ”Dzīvnieku draugs” atzīst – ziemas sezonā krietni pieaug izmaksas gan dzīvnieku uzturēšanai, gan ārstēšanai. “Diemžēl tāpat kā cilvēkiem, arī dzīvniekiem ziemas laikā sanāk apsaldēties. Esam saņēmuši arī tādus zvanus, ka dzīvnieks ir piesalis pie zemes. Līdzīgi kā cilvēki, arī dzīvnieki slimo ziemas laikā vairāk, infekcijas slimības un traumas,” uzskaita patversmes ”Dzīvnieku draugs” direktore Solvita Vība.

Tāpēc ziemas laikā patversmes ir īpaši pateicīgas par dažādu palagu, dvieļu un sedziņu, kā arī kvalitatīvas barības ziedojumiem. “Fredis tagad ēd kvalitatīvu barību, pateicoties ziedotāju aktivitātei. Viņš jūtas labi, viņam ir tauku slānītis, viņam ir plašs voljers, nesēž pie ķēdes,” par vienu no suņiem stāsta Džonsone.

Par saziedotajiem līdzekļiem patversmēm iespējams arī apmaksāt elektrības rēķinus, kas ziemā mēnesī varot sasniegt pat 1500 eiro un izārstēt sasirgušos dzīvniekus, taču, kā stāsta abās patversmēs, vislielākā palīdzība ir dzīvnieka adopcija.

4 komentāri