Zemgalē savairojušies cilvēka veselībai bīstami kaitēkļi – zeltvēdera mūķenes

0 Komentāru
Zemgalē savairojušies cilvēka veselībai bīstami kaitēkļi – zeltvēdera mūķenes

Zemgalē savairojušies cilvēka veselībai bīstami meža un augļu koku kaitēkļi – zeltvēdera mūķenes, liecina Valsts meža dienesta (VMD) publiskotā informācija.

Šā gada jūnija sākumā Zemgalē, netālu no Tērvetes, pirmo reizi novērota koku kaitēkļa zeltvēdera mūķenes (Euproctis chrysorrhoea) savairošanās. Zeltvēdera mūķene ir Latvijas faunas sastāvdaļa, taču līdz šim tā nekad nebija savairojusies masveidā. Šīs kukaiņu sugas dabiskais izplatības areāls iekļauj Eiropu, Āfrikas ziemeļu daļu un Tuvos Austrumus.

Kaitēklis ne tikai apgrauž daudzu lapu koku lapas, bet apdraud arī cilvēku veselību, jo matiņi, kas klāj kāpuru, satur toksīnu, kas kairina ādu.

Kādēļ attiecīgais kaitēklis cilvēka veselībai ir bīstams?

Tauriņa kāpuru sedz kupls apmatojums. Kāpuri matiņus izmanto savai aizsardzībai, tos nometot. Šie matiņi ir ļoti sīki, asi un satur toksīnu, kas izraisa cilvēkam ādas un arī acu iekaisumu, bet cilvēkiem ar noslieci uz astmu var izraisīt nopietnus elpošanas traucējumus. Šie matiņi var saglabāties vidē pat vairākus gadus. Tie ir ļoti viegli un vējš tos var atkātoti pacelt gaisā.

Matiņu radītie izsitumi var parādīties nekavējoties saskaroties ar kāpuru matiņiem vai arī pēc vairākām stundām. Izsitumi var saglabāties no dažām stundām līdz vairākām nedēļām. Matiņus satur arī kāpuru veidotie satīklojumi, kāpuru austie kokoni, ko tie auž pirms iekūņošanās un nomestie apvalki, kāpuriem nomainot ādu.

Tauriņu matiņi nav alerģiski. Parasti medicīniskā palīdzība ietver negatīvo simptomu (niezes) atvieglošanu. Lielākais risks no toksiskajiem matiņiem ir no maija sākuma līdz jūlija beigām. Tie var kaitēt ne tikai cilvēka veselībai, bet ilgstošas savairošanās rezultātā nokaltēt arī kokus.

Patlaban ir svarīgi apzināt šī kaitēkļa savairošanās apmēru. Latvijas iedzīvotāji tiek lūgti ziņot par kaitēkļa novērojumiem.

Ziņas var sniegt:

  • Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vecākajiem ekspertiem – Oskaram Zaļkalnam, zvanot pa tālruni 26188968 vai rakstot uz e-pastu [email protected], Vasīlijam Kolačam pa  tālruni 29441040 vai e-pastu – [email protected]
  • Tāpat par novērojumiem saistībā ar kaitēkli var ziņot Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam “Silava” vadošajam pētniekam Agnim Šmitam pa tālruni 26543584 vai, rakstot uz e-pastu, [email protected]

Kāpurus var viegli atpazīt pēc divām oranžām (dažkārt dzeltenām vai sarkanām) kārpiņām kāpura aizmugurējā daļā. Šobrīd novērojami pieauguši kāpuri.

0 Komentāru