Zemeņu audzētājiem visā Latvijā akūti trūkst ogu lasītāju

138 komentāri

Zemeņu audzētāji visā Latvijā steidzami aicina atsaukties cilvēkus, kuri būtu gatavi piedalīties ogu novākšanā. Akūti trūkst darbaroku. Ja ogas vai augļi sapūs uz lauka, tas zemniekiem nozīmēs ne tikai tūlītējus zaudējumus, bet arī grūtības sagatavoties jaunajai sezonai.

Nav īstenojušās Zemkopības ministra cerības, ka zemenes lasīs bezdarbnieki. Uz lauka pietiekamā skaitā nedodas pat Covid-19 krīzē atlaistie. Bet vislielākais trieciens esot politiķu neatbalstītā iespēja ārkārtējās situācijas laikā tomēr ielaist sezonas viesstrādniekus, piemēram, no Ukrainas, Baltkrievijas, Moldovas vai Gruzijas.

Saimniecībā ”Mālpils zemenes” katru dienu ir vajadzīgi vairāk nekā 200 zemeņu lasītāju. Izdevies atrast vien tikai 70. Tik lielas grūtības 30 gadu pastāvēšanas laikā esot pirmo reizi. Latvijas augļkopju asociācijā saka, – tā tas ir visā valstī.

Darbaspēka trūkuma dēļ zemeņu un citu ogu saimniecībās liela daļa ražas var palikt nenovākta, sapūstot uz lauka.

“Sirds sāp nežēlīgi. Ogas ir gatavas, bet nav, kas tās novāc. Sirds sāp ļoti. Mums lasītāju ir krietni par maz. Reāli tas nozīmē, ka raža paliek uz lauka. Peļņas nav,” stāsta z/s ”Mālpils zemenes” saimniece Ginta Apsīte.

Galvenā problēma – sezonālos viesstrādniekus, lielākoties no Ukrainas, neielaida Latvijā Covid-19 dēļ. Visas lielās lauksaimnieku organizācijas lūdza valdību sekot Vācijas un Polijas piemēram un ļaut zemnieku vajadzībām uz ražas laiku Latvijā iebraukt viesstrādniekiem. Šo lūgumu ignorēja pat Zemkopības ministrija.

“Mums neļāva. Vairākas reizes zvanījām, rakstījām, lūdzām, bet nebija nekādas atsaucības,” stāsta Apsīte.

Atļauja dota vien 10. jūnijā, līdz ar ārkārtējās situācijas beigām. Taču tad jau bijis jau par vēlu aicināt viesstrādniekus. “Tās ir atkal vīzas, kamēr iesniedz, kamēr atļauj, kamēr tur nokārto. Tas ir mēnesis,” skaidro Apsīte.

Piemēram, šīs saimniecības ”Mālpils zemenes” atrastie viesstrādnieki pa šo laiku atrada darbu Vācijā un Polijā.

“Mālpils zemenes” aug 26 hektāru plašos laukos. Karstajā laikā liela daļa zemeņu strauji nogatavojās, un tās ir strauji jānovāc. ”Mālpils zemenes” šobrīd glābj skolēni, studenti, pensionāri un tie, kuri grib piepelnīties. Uz Mālpils novadu viņi īslaicīgi emigrējuši no dažādām Latvijas vietām. Saimniecība nodrošina dzīvošanu blakus zemeņu laukam.

“Esmu no Rūjienas puses, Naukšēniem. Nav traki. Visu dienu svaigā gaisā. Daudzi baidās, bet patiešām darbs nav smags,” stāsta zemeņu lasītājs Raivis.

Savukārt zemeņu lasītāja Inese norāda: “Esmu no Latgales. Kārsavas. Bērni gribēja pastrādāt, un es atbraucu līdzi pastrādāt uz atvaļinājuma laiku. Strādāt ir viegli, nav nekā sarežģīta.”

Gandrīz visos zemeņu laukos Latvijā palīgā steigušies ārvalstu studenti. “Mēs Rīgā Covid-19 dēļ zaudējām darbu. Ar prieku pārcēlāmies uz vasaru uz laukiem. Dzīvojam treileru parkā. Vismaz ir iespēja nopelnīt naudu. Pēc tam atgriezīsimies Rīgā, kur maģistra programmā RTU studējam ekonomiku,” stāsta zemeņu lasītājs Tānia.

Alga par katru salasīto kilogramu. Samaksas amplitūdā visā Latvijā – no 40 līdz 70 eiro centiem kilogramā. Ašākās rokas spējot 10 dienās sapelnīt 750 eiro uz rokas.

Lauksaimnieku organizācijas bažījās – Zemkopības ministrija kopumā necenšas atvieglot sezonālo viesstrādnieku piesaisti no ārzemēm.

“Tā jau ir politika. Zemkopības ministriju vada “Nacionālā apvienība”, un viņi jau ir pret jebkāda ievešanu no trešajām valstīm. Taču nav iedziļinājušies. Viņi jau te nedzīvos. Viņi izdara darbu un aizbrauc,” saka Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

Savukārt Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglītis pauž: “Brīdī, kad mums pašiem bez darba ir 60 000 Latvijas pilsoņu, mēs nevaram domāt, kā paņemt lētāku ukraini. Tā tas nedrīkst būt!”

Taču zemeņu audzētājs saka, – Zemkopības ministrija ir atrauta no realitātes. Latvijas iedzīvotāji bezdarbnieki viebjas par darbu lauksaimniecībā.

“Mēs vienmēr domājām, – ja reiz cilvēkam nav darba, viņš ies jebkādu darbu darīt, bet nu neraujas tie cilvēki tā,” bilst z/s ”Mālpils zemenes” saimnieks Andris Apsītis.

Šajā zemeņu laukā vairākos hektāros vēl tikai gatavojas vēlā šķirne. Tās novākt jūlija beigās arī būs vajadzīgi vairāki simti cilvēku. Pa visām ogu un augļu saimniecībām Latvijā kopumā vajadzīgi daudzi tūkstoši strādnieku. ”Mālpils zemenes” aicina ikvienu čaklo cilvēku nākt palīgā, lai ogas nesapūst uz lauka.