Zavadska: Pašlaik nav zinātnisku datu, kas apstiprinātu nepieciešamību pēc papildu vakcīnas pret Covid-19 devas

13 komentāri
Zavadska: Pašlaik nav zinātnisku datu, kas apstiprinātu nepieciešamību pēc papildu vakcīnas pret Covid-19 devas
REBEKA ŽEIRE, LETA

Pašlaik zinātniski pamatotas rekomendācijas par papildu vakcīnas pret Covid-19 devu nepieciešamību kādām sabiedrības grupām nav izstrādātas nevienā valstī, jo patlaban nav ne zinātnisku, ne epidemioloģisku datu, kas apstiprinātu šādu nepieciešamību, aģentūrai LETA pavēstīja Imunizācijas valsts padomes (IVP) priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska.

Vakcīnu ražotāji turpina ievākt datus un izvērtēt vakcīnu efektivitāti, sekojot līdzi pirmsreģistrācijas posmā visiem pētījumos iekļautajiem cilvēkiem – viņu šūnu imunitātei, antivielām un saslimšanas rādītājiem. Vienlaikus arī virkne valstu rūpīgi apkopo un analizē situāciju, tomēr, pēc Zavadskas paustā, šī informācija patlaban nesniedz signālus par to, ka vakcīnu pret Covid-19 radītā imūnā aizsardzība ir nepietiekama vai būtu novērojama tā dēvētā “immune escape” jeb imūnā izvairīšanās, kas liecinātu, ka vakcīna nedarbojas pret jaunajiem vīrusa variantiem.

Lasi vēl – Covid-19: nākamgad varētu būt vajadzība pēc revakcinācijas jeb trešās devas

IVP, kas Latvijā izvērtē jautājumus saistībā ar vakcināciju un imunizāciju, šim tematam rūpīgi seko līdzi, uzsver padomes priekšsēdētāja. “Vairāki IVP locekļi ir eksperti daudzās starptautiskās ekspertu grupās, kur arī šis jautājums ir dienaskārtībā un tiek sekots līdzi, vai ir pieejami jauni dati un vai tie ir pietiekami, lai šādu rekomendāciju sniegtu. Līdz ar to informācija par atsevišķu valstu, arī Izraēlas, izšķiršanos veikt vakcināciju ar papildu devu, ir politiski un ierēdnieciski lēmumi, nevis zinātniski vai ekspertu rekomendācijās balstīti,” skaidro Zavadska.

Tāpat arī Eiropas valstu imunizācijas padomju tīklā, ko koordinē Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, šobrīd norit diskusijas par šo jautājumu, taču, kā atzīmē eksperte, vienīgie secinājumi no šīm sarunām ir, ka vairākas valstis šo jautājumu turpinās skatīt augustā un septembrī, lai atkal vērtētu jaunākos pieejamos datus un apmainītos ar tiem.

Savukārt, raugoties no imunoloģijas un imunizācijas pamatzināšanām par vakcīnu darbības pamatmehānismiem, Zavadska pieļauj, ka papildu vakcīnas nepieciešamība varētu rasties cilvēkiem ar ļoti novājinātu imūnās sistēmas darbību.

“Ja mēs teorētiski domājam par to, kurām pacientu grupām varētu būt nepieciešama vēl viena vakcīnas deva imūnās aizsardzības nostiprināšanai, tie varētu būt pacienti pēc orgānu vai cilmes šūnu transplantācijām, cilvēki, kas saņem imūnsupresējošu terapiju, pacienti ar multiplām smagām hroniskām saslimšanām, un ļoti veci cilvēki,” stāsta eksperte.

Lasi arī:

Tāpat papildu vakcinācija, iespējams, tikšot rekomendēta sociālās aprūpes centru un veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem, kas ir vairāk paļauti riskam inficēties, kā arī inficēt riska grupas cilvēkus. Taču tās ir tikai prognozes, norāda Zavadska, papildinot, ka šobrīd IVP nav pietiekamu datu, lai sniegtu kādas rekomendācijas. Taču eksperti turpināšot aktīvi līdzdarboties starptautiskajās darba grupās un sekot līdzi jaunākajai informācijai.

Jūlija beigās Izraēlas premjerministrs Naftali Benets paziņoja, ka cilvēkiem, kas ir vecāki par 60 gadiem, tiks piedāvāts saņemt trešo vakcīnas pret Covid-19 devu.

Trešā deva kopš svētdienas Izraēlā pieejama cilvēkiem virs 60 gadiem, kuri pirms vairāk nekā pieciem mēnešiem vakcinējās ar “Pfizer”/”BioNtech” vakcīnu. Tādējādi Izraēla ir pirmā valsts, kas plašā mērogā piedāvās saviem pilsoņiem trešo vakcīnas devu.

Nesen ar līdzīgu paziņojuma nācis klajā arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš sacījis, ka no septembra pilnībā vakcinētiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī riska grupām esošajiem tiks piedāvāts saņemt papildu vakcīnas pret Covid-19 devu.

13 komentāri