Komentāri

Par teātri pirmo reizi pārtapis Žaņa Lipkes muzejs – tur iestudēta luga “Persiešu valodas stundas”, kas ir stāsts par neparastām upura un bendes attiecībām. Izrādi iestudē režisors Genādijs Ostrovskis, kurš ir arī šī darba dramaturgs – pēc viņa teiktā, šis nav tikai stāsts par holokaustu, bet gan par cerību un piedošanu.

Izrāde “Persiešu valodas stundas” ir stāsts par savādām attiecībām starp upuri un bendi – šeit saplūdusi traģēdija un groteska, vīriešu un sieviešu dzimumi, mūzika un klusums, lamas un poēzija. Izrādes centrā ir rakstnieks, mākslinieks Bruno Šulcs, kuru nošāva vācu uzraugs Ginters.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Izrādes režisors un dramaturgs, godalgotais Genādijs Ostrovskis nolēma lugā iekļaut reālo personāžu poļu ebreju Šulcu ar izdomātu epizodi no viņa dzīves – dzīvi pēc liktenīgā šāviena. Arī lugā Šulca darbu teksti apvienoti ar Ostrovska rakstīto.

“Dzīves laikā viņš nebija īpaši pazīstams. Viņa nāve nevienu nepārsteidza, tāpat kā daudzu citu ebreju nāve tajā laikā. Pēc kara viņu sāka atklāt. Un tieši mūslaikos arvien vairāk cilvēku sāk interesēties par viņa daiļradi. Es biju viens no viņiem. Pirms vairākiem gadiem izlasīju viņa grāmatu un man šķita, ka tas ir kas pārsteidzošs, kas nelīdzinās nekam citam. Stāsts ir arī par holokaustu, bet es nestāstu par upuru miljoniem. Stāstu tikai par viena cilvēka likteni,” saka režisors.

Izrādes darbība notiek koncentrācijas nometnē, kur uzraugs Ginters starp ieslodzītajiem meklē cilvēku, kurš varētu viņam iemācīt persiešu valodu. Tas ir viņa sapnis kopš bērnības, taču tā kā nometnē lielākoties ir ebreji, neviens nezina šo valodu. Tāpēc viņi visi lemti nāvei.

Šulcs ļoti grib dzīvot, bet vēl vairāk viņš grib glābt savu mazo dēlu, kurš ir nometināts bērnu nometnē kaimiņos. Un viņš apņemas iemācīt Ginteram persiešu valodu. Tā ir izveidojas stāsts par slepkavu un ieslodzīto.

Izrāde vieta – Žaņa Lipkes memoriālā muzejs – nav izvēlēta nejauši. Šī vieta ļoti palīdz stāsta izklāstam – luga ir par salauztiem likteņiem – ne tikai to, kas ieslodzīti, bet arī to, kas kļuvuši par bendēm. Sava nozīme izrādē tam, ka personāžus atveido pretējā dzimuma aktieri.

“Kad mēs spēlējam, mēs par to nedomājam. Varbūt Elitai ir tāda loma, ka viņai vajag pielietot kādas vīrišķīgas nianses. Es atveidoju mākslinieku. Man pats svarīgākais nav saistīts ar dzimumu, bet ar to, ka māksla ir mūžīga,” norāda aktrise Marija Daņiļuka.

“Cilvēkiem tiek dota vaļa fantāzijai, kā tas tiek parādīts. Nekas netiek uzspiests vai ar varu teikts, ka tagad tas ir smags. Katram personāžam ir savs liktenis, sava dzīve un tas tiek parādīts uz skatuves,” piebilst aktieris Rihards Lepers.

Izrādē piedalās aktieri Elita Kļaviņa, Rihards Lepers, Marija Daņiļuka no Maskavas un dziedātāja Jolanta Strikaite-Lapiņa. “Persiešu valodas stundas” tiks spēlētas pamīšus latviski un krieviski.

NOSAKI SAVU PEDANTISMA LĪMENI!

NOSAKI SAVU PEDANTISMA LĪMENI! 44

Tests – nosaki savu pedantisma līmeni! Iespējams, tu jau sen kaitini savus draugus un tuvākos! Pārspīlēta kārtībmīle vai Miss bardaks, to vari noskaidrot šeit.

Lasi vēl