2 komentāri

Tiesu prakses trūkums ir viens no iemesliem, kādēļ darba meklētāji aizvien saskaras ar neadekvāti augstām svešvalodu zināšanu prasībām darba tirgū, intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” norādīja Valsts valodas centra (VVC) direktors Māris Baltiņš.

Komentējot nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) ieceri rosināt grozījumus likumā, kas ļautu darba ņēmējiem apkalpojošā sfērā nepārzināt krievu valodu, Baltiņš min, – aptuveni pirms pieciem gadiem jau veikti grozījumi Darba likumā, un tie nosaka, ka nepamatotas svešvalodu zināšanu prasības ir uzskatāmas par diskriminējošām.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti
Māris Baltiņš
VVC direktors

Nepārprotami, – šī ir problēma. Mēs vienmēr esam uzstājušies ar pozīciju, ka jebkura valoda, kas nav latviešu valoda un attiecīgi īpatnēji likumā noteiktā lībiešu valoda, par ko, protams, ir īpašs stāsts, Latvijas teritorijā ir svešvaloda. Tātad tās zināšanas var tikt prasītas tikai gadījumos, ja tas ir objektīvi motivēts, un daudzos gadījumos tas tā nav. Jau pirms pieciem gadiem tika izstrādāti grozījumi darba likumā, kurā tika iestrādāts, ka nepamatotas svešvalodu zināšanas arī ir viens no diskriminācijas veidiem līdzīgi kā vecums, dzimums vai citi diskriminācijas veidi. Diemžēl no šī laika nav veidojusies tiesu prakse, jo bija doma, ka cilvēki, kuri būs izjutuši šāda veida diskrimināciju, vērsīsies tiesā, tad darba devējam būs vai nu objektīvi jāpierāda, ka šis darbs ne kādi nevar tikt veikts ar kādas konkrētas svešvalodu zināšanām – krievu, angļu, vācu utt. Vai arī viņš to nespēj pierādīt, tās ir tikai viņa iedomas – tādā gadījumā viņš tiks sodīts par potenciālā darba ņēmēju diskrimināciju.

VVC par šo jautājumu esot runājuši arī ar Tiesībsarga biroju, jo diskriminācija un ar to saistīti jautājumi zināmā mērā ir viņu kompetencē. Pēc viņam zināmās informācijas, – vairāki cilvēki esot piekrituši vērsties tiesā saistībā ar to, ka potenciālais darba devējs ir prasījis šķietami nepamatoti augstas svešvalodu zināšanas, taču pēdējā brīdī šie cilvēki prasību esot atsaukuši.

Ņemot vērā minēto, Baltiņš aicināja ikvienu potenciālo darba ņēmēju, kurš svešvalodu zināšanu prasību dēļ jūtas diskriminēts, vērsties Tiesībsarga birojā vai Valsts darba inspekcijā un vajadzības gadījumā arī tiesā, “nevis runāt pa kaktiem”.

TOP komentāri

  • .
    +2 +2 0

    .

    Daugavpilī, vai Rēzeknē ir restorāns, kurš neapkalpo krievu valodā. Nez kāpēc turas virs ūdens. Turklāt proporcionāli cik tūristi no Krievijas, Lietuvas, vai citas valsts apmeklē Liepāju?
    Vai velviena situācija, Ādaži, Valmiera, Igauņi stipri vairāk atbrauc nekā krievi, bet prasība krievu valoda, nevis igauņu, vai angļu.
    Paskatoties kādā valodā jāapkalpo ķengaraga belašu krogā, to nevar attiecināt uz visu valsti kopā.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu 3

Tetovējumam ne vienmēr jābūt ar dziļu jēgu – pietiek ar to, ka tas labi izskatās uz ādas – , tomēr visai bieži tetovējumi ir cieši saistīti ar mīlestību – kur nu vēl labāku veidu, kā padarīt to mūžīgu un vienmēr paturēt pie sevis! Tetovēšanas mākslinieks Mārtiņš Kaija neatbalsta tikai vienam otra vārda iemūžināšanu uz ādas – kāpēc gan, ja viens tetovējums var izteikt pat tūkstošiem vārdu.

Lasi vēl