VMD lūdz cilvēkus neapmeklēt mežus paaugstinātā ugunsbīstamības riska dēļ

0 Komentāru

Šī ir tā vasara Latvijā, kad Valsts meža dienests (VMD) lūdz cilvēkus patlaban uz mežiem nedoties vispār – ne pastaigāties, ne ogot, ne sēņot milzīgo ugunsdrošības risku dēļ, vēsta TV3 Ziņas.

Ejot pa mežu, visa sūna čaukst, tā ir izkaltusi un drūp kopā. Tiklīdz būs mazākā dzirkstelīte, pa sūnām aizies degšana.

Situācija mežos kritiska. Ugunsbīstamības risks ar katru nākamo karsto dienu palielinās, – brīdina Valsts meža dienests. Cilvēki tiek lūgti tuvākajās nedēļās nedoties uz mežu – arī ne ogot, ne sēņot. Risks – starp šiem cilvēkiem var būt smēķētāji.

Dzintars Rozens, Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecības inženieris

“Katrs degošais izsmēķis, ko kāds nejauši izmet, var izraisīt ugunsgrēku. Pēc mūsu novērojumiem uguns iet līdzi ogotājiem un sēņotājiem. Melleņu laikā melleņu vietās deg. Brūkleņu laikā brūkleņu vietās deg. Dzērveņu laikā pie purviem deg.”

Tāpat Valsts meža dienests arī lūdz cilvēkus nebraukt uz mežiem ar auto.

Dzintars Rozens, Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecības inženieris

“Kūdrainās vietās kūdras putekļi uzkrājas uz kolektora, un kolektors sakarsis tik traki, ka veidojas dzirksteles, aizdegas kūdra. Nokrītot zemē, izraisa ugunsgrēku.”

Meža ugunsgrēki mēdz rasties arī pēc izklaides braucieniem ar motocikliem un kvadricikliem.

“Nevajag uzskatīt, ka tiem ir dzirksteļu slāpētāji un var droši braukt. Nevar droši braukt. Mums ir bijuši gadījumi, kad pēc pārvietošanās ar transportu ir atklāti vairāki degšanas perēkļi,” stāsta Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecības inženieris.

Aizliegts patlaban ir arī kurt ugunskurus.

Ja pat mežā, dabas parkā ir oficiāli ierādīta ugunskura vieta, Valsts meža dienests aicina tās patlaban neizmantot. Tas ir paaugstināts risks.

Valsts meža dienestam ir pašam savas 15 ugunsdzēsības stacijas ar 200 ugunsdzēsējiem. Tā kā tas ir sezonas darbs – no aprīļa līdz augusta vidum -, atrast ugunsdzēsējus katru pavasari kļūst arvien grūtāk. Par nozari atbildīgajai Zemkopības ministrijai lūgts līgumus slēgt uz ilgāku laiku, bet bez izmaiņām.

“Algas arī gribētu lielākas. Tās ir kā melnstrādniekiem, pagaidu darbiniekiem. Tie ir no 500 līdz 700 eiro uz papīra dzēsējam. Ir tādi, kas saka, piedod, es jau 15. augustā atradu citu darbu. Viņš saka, ka ies prom. Es neko nevaru pārmest, jo viņam vajag ēst arī pēc 15. augusta,” stāsta Inčukalna Meža ugunsdzēsības stacijas vadītājs Andrejs Asīts.

Valsts meža dienesta ugunsdzēsējiem darbs ir bīstams, jo uguns var piezagties no aizmugures, radot slazdu.

Andrejs Asīts, Inčukalna Meža ugunsdzēsības stacijas vadītājs

“Uguns ir seši septiņi metri. Tādai var pieiet desmit divdesmit metrus, ne tuvāk. To karstumu cilvēks nevar izturēt. Ir vietas, kad deg vainaguguns. Tad esam mukuši no uguns.”

Ja uguns skar jaunaudzes – priedes un egles četru piecu metru augstumā -, tās var uzskatīt par norakstītām.

0 Komentāru