Komentāri
Visvairāk aizdomīgu maksātnespējas lietu nonākušas izskatīšanā pie tiesnešiem Bula un Zaškinas
Foto: LETA

Pēdējos gados visvairāk aizdomīgu maksātnespējas lietu vai tiesiskās aizsardzības procesu nonākuši izskatīšanā pie tiesnešiem Raimonda Bula un Jolantas Zaškinas, analizēja informāciju par tiesnešiem visos maksātnespējas procesos, kas ierosināti laika posmā no 2008. gada sākuma līdz 2014. gada beigām, secinājis žurnāls “Ir”.

Kā aizdomīgus izdevums definējis tos uzņēmumus, kas neilgi pirms maksātnespējas vai aizsardzības ierosināšanas pēkšņi mainījuši savu juridisko adresi, jo šo soli varot vērtēt kā mēģinājumu trāpīt noteiktas tiesas piekritībā, kā arī uzņēmumus, kas neilgi pirms maksātnespējas izgājuši tiesiskās aizsardzības procesus, jo šāda notikumu secība ļauj uzņēmumam pašam izvēlēties sev tīkamu administratoru, nevis paļauties uz nejaušo rindas kārtību.

Tāpat tikusi apkopota informācija par procesiem, kuru norise vedina domāt par negodprātību, jo tajos izmantotās shēmas iepriekš publiski komentējušas kredītiestādes vai citi cietušie, kā arī iespēju robežās esot apzināti tiesneši tādiem maksātnespējas procesiem, kuros varētu būt fiktīvi kreditori, pievēršot uzmanību gadījumiem, kad pēkšņi saistību apmērs ievērojami pieaudzis. Šādi iespējami fiktīvi kreditori maksātnespējas laikā ļauj nodrošināt vajadzīgo balsu skaitu lēmumiem, nereti pārbalsojot īstos kreditorus.

Žurnāls saskaitījis, ka Buls konkrētajā laika posmā skatījis 28 šādas lietas, Zaškina – 26, Inese Rubina – 20, Ilze Celmiņa – 19, bet tālāk seko Valija Grebežniece, Andis Celms, Antra Zute, Ina Baiko, Sanita Strakše, Kristīne Zdanovska, Ilze Ošiņa, Dainis Plaudis, Sigita Ozola, Imants Dzenis, Guna Krieviņa, Ilona Rūķe, Baiba Ozoliņa, Baiba Ābele un Viktors Prudņikovs.

Augstākās tiesas informācija liecina, ka šajā laika posmā iesniegti 132 protesti par pirmās instances tiesas lēmumiem maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu lietās. Par minētajiem tiesnešiem saņemti kopumā 52 šādi protesti jeb 40% no visu protestu kopskaita, turklāt pārsvarā apstrīdētie spriedumi atcelti un tikai trijos gadījumos tie atstāti spēkā. Visvairāk protestu ticis iesniegts par Bula lēmumiem – 12, par Grebežnieces lēmumiem – 8, par Plauža lēmumiem – 6, bet par Dzeņa lēmumiem – 4.

Analizējot kopumā vairāk nekā tūkstoš uzņēmumu maksātnespējas procesus, žurnāls secinājis, ka Latvijā ir tiesneši, pie kuriem uzņēmumi “ceļojuši” ievērojami vairāk nekā pie citiem tiesnešiem. “Ceļotājfirmas” visbiežāk nonākot Rīgas tiesās, un arī šo tiesu ietvaros izceļoties tiesneši, pie kuriem šie uzņēmumi nonāk krietni biežāk nekā pie citiem kolēģiem.

Žurnālam radušās aizdomas, ka nejaušā lietu sadales sistēma Latvijā ir tikai uz papīra, bet realitātē uzņēmēji spēj nonākt pie viena tiesneša ar visu savu firmu ķēdi, kas raisot jautājumus par sistēmiskām problēmām lietu sadales kārtībā un uzņēmēju praktiskām iespējām tikt pie konkrēta tiesneša.

Daļa no šiem tiesnešiem maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesu lietās pieļāvuši ievērojami vairāk likumpārkāpumu nekā citi kolēģi, tomēr Augstākās tiesas lēmumiem atcelt tiesnešu kļūdainos spriedumus nav bijusi redzama ietekme uz tiesnešu turpmāko darbu, un daži šo gadu laikā tieslietu sistēmā piedzīvojuši pat karjeras kāpumu.

Piemēram, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājai Ivetai Krēvicai atkārtoti likuma pārkāpumi maksātnespējas lietās neesot traucējuši ne vadīt tiesu, ne arī spriest par citu kolēģu disciplinārpārkāpumiem. Izdevums atzīmē, ka vienā no Krēvicas skatītajām lietām – par būvmateriālu tirgotāja “Saimnieks serviss” maksātnespēju un tiesisko aizsardzību, kuru administrējis pašlaik apcietinātais administrators Māris Sprūds – protestu iesniedzis pat AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, tomēr tas ar aizdomīgu argumentāciju esot ticis atsaukts.

Lasi vēl