“Visu ceļu bērni raudāja, ēst gribēja…” Atminas pirms 77 gadiem notikušās deportācijas

9 komentāri

Ceturtdien, 14. jūnijā, visā Latvijā norisinās atceres pasākumi, kas veltīti Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai. Rīgā represētie devās tradicionālā gājienā uz Brīvības pieminekli.

Pirms 77 gadiem no Latvijas tika deportēti vairāk nekā 15 000 cilvēku, bet tagad dzīvi vairs palikuši tikai tie, kas tolaik bija jaunieši un bērni. Uz Sibīriju, Tālajiem Austrumiem un Tālajiem Ziemeļiem garā un mokpilnā ceļā lopu vagonos tika izsūtītas veselas ģimenes.

Aina Rožudārza
gājiena dalībniece

Autiņus žāvēja vecā māte padusē, slapjus apsildīja un lika atkal klāt. Vispār šausmīgi! Es tagad, kad pašai sava dzīve, es nevaru aptvert, kā mamma to izturēja. Un mamma bija ļoti slima pēc dzemdībām. Un visu ceļu bērni raudāja, ēst gribēja, ēst jau nebija ko īsti.

Ināra Skrube
gājiena dalībniece

Man bija nepilni 7 gadiņi toreiz. Izsūtīja uz Omskas apgabalu mūs. Nu, ka mēs tur aizbraucām, veci cilvēki un mazi bērni jau nevienam nebija vajadzīgi. Kur bija sadales punktā, kolhozi brauca pakaļ tiem cilvēkiem izsūtītajiem. Jo kolhoziem vajadzēja darbaspēku.

Godinot represētos pie Brīvības pieminekļa notika svinīgā Goda sardzes maiņa un ziedu nolikšanas ceremonija. Atceres pasākumi norisinājās arī Šķirotavas un Torņakalna stacijās.

9 komentāri