Viņķele: Patlaban lielāko artavu Covid-19 izplatīšanā dod uzliesmojumi darbavietās

Pievienot komentāru
Viņķele: Patlaban lielāko artavu Covid-19 izplatīšanā dod uzliesmojumi darbavietās
OKSANA DŽADANA, F64

Patlaban lielāko artavu Covid-19 izplatīšanā dod uzliesmojumi darbavietās, mikroblogošanas vietnē “Twitter” norādījusi veselības ministre Ilze Viņķele.

Viņa atzinusi, ka inficēšanās notiek ļoti sadzīviskos gadījumos. “Slims darbinieks ar simptomiem iet uz darbu, kolektīvs aizbrauc ekskursijās, visi kopā nosvin kolēģa dzimšanas dienu. Te arī ir katra atbildība,” paudusi veselības ministre.

“Twitter” lietotāja Gerda Čevere, komentējot ierakstu, uzsvērusi, ka nevar novelt visu vainu uz sabiedrību. “Tad sanāk, ka tomēr vispār varbūt nevajag ne dzimšanas dienas, ne braukt ekskursijās utt., jo vienmēr jābūt trauksmē par to, ka kāds var  būt slims arī bez simptomiem? Nevajag šādi sākt meklēt vainīgos un stāstīt par atbildībām, lūdzu,” viņa sacījusi, vēršot uzmanību, ka nepieciešams valstiski skaidri definēt, ko “vajag” un ko “nevajag”. “Nevis 15 000 maratonā vajag, bet dzimšanas dienu un ekskursiju nevajag,” uzskata “Twitter” lietotāja.

Veselības ministre Čeveres ierakstu komentējusi apstiprinoši. “Jā, precīzi, nevajag ne dzimšanas dienas, ne ekskursijas. Atbildība ir arī indivīda pusē. Ja vēlaties būt bez atbildības, tad jātaisa viss ciet,” strikta ir ministre. Viņa arī norādījusi, ka tas jau ir skaidri definēts SPKC mājaslapā. “Acīmredzot individuālo atbildību ir grūtāk pieņemt, kā koncentrēties uz viena pasākuma norisi,” uzskata ministre.

Citi “Twitter” lietotāji piekrituši ministres teiktajam par katra personīgo atbildību, norādot, ja ir uztraukums par savu veselību, nav jāapmeklē nekādi pasākumi un jātiekas ar svešiem cilvēkiem. “Saprotu, ka Latvijā visi ilgi dzīvoja ar domu, ka nekas traks jau nav, bet reāli tā ir katra paša atbildība, jo pats riskē ar savu veselību. Īpaši, ja cipari aug,” paudusi cita lietotāja.

“Radisson Blu” Konferenču un pasākumu centra pārzinis Kaspars Škinčs piekritis iepriekš teiktajam, bet vienlaikus vērsis uzmanību uz to, ka gan viņš, gan citi strādā nozarē un pelna naudu industrijā, kas balstās uz valsts noteiktiem likumiem, ierobežojumiem. “Mēs nevaram strādāt pēc principa – katra paša atbildība. Diemžēl,” spriež Škinčs.

Iepriekšējā komentētāja uzsvērusi, ka tieši iešana uz pasākumiem ir katra atbildība un risks. Viņa arī vērsusi uzmanību, ka, lasot Čeveres komentāru, izklausās, ka veselības ministre ir vainīga, ka cilvēki slimi iet uz darbu, pasākumiem un tā šī slimība izplatās tālāk. Nevis tie cilvēki, kas iet slimi uz darbu. Tikmēr Čevere skaidrojusi, ka valstī ir konkrēti jāpasaka, ko drīkst un ko nedrīkst, piemēram, dzimšanas dienas kolektīvos, ekskursijas, jo sabiedrība nevar zināt, kad kāds ir bez simptomiem.

Tikmēr “Twitter” lietotājs @gaismonis, vērsis uzmanību, ka arī pirms vēl nebija Covid-19 gripas sezonā bija ierasta prakse neiet uz dzimšanas dienas ballītēm, lai “nenoķertu to, ko negribas noķert”.

Sabiedrisko attiecību speciāliste Ance Tarvida, komentējot ierakstus par 10. oktobrī plānoto maratonu Rīgā, pārjautājusi, vai pareizi sapratusi – katra individuālā atbildība ir neierasties uz maratonu. Viņa arī teikusi, ja šāda ir nostāja, tad jau pēc būtības jāatceļ cilvēku skaita ierobežojumi vispār. “Taisām koncertus, teātra izrādes (brīvdabā kaut vai), kultūras pasākumus, festivālus, bet katra individuālā atbildība būs uz tiem neierasties,” viņa vērš uzmanību nekonsekvencei.

Vēl kāds sociālo tīklu lietotājs “Mr. Cashmar” zem Viņķeles ieraksta lūdz nosaukt vārdus un uzvārdus konkrētiem cilvēkiem, kas uzņemas atbildību par maratona neatcelšanu un “kuri publiski atvainosies un atkāpsies no saviem amatiem, ja pēc maratona būs jauns uzliesmojums”.

“Twitter” lietotāju vidū izvērtusies arī diskusija, vai rītdienas maratons ir definējams kā sadzīvisks pasākums vai masu pasākumus, secinot, ka masu. Harijs Tērauds norāda: “Ļoti sadzīviski – slims cilvēks ar simptomiem iet uz maratonu, kolektīvs aizbrauc uz maratonu, visi kopā nosvin maratonu. Te arī ir katra atbildība,” viņš saka.

Kaspars Ceizars raksta, “Viņķeles kundze, un kā ar tiem vismaz 15 000 “Rimi Rīgas” maratona dalībniekiem? Bet, nē, par to jūs ne pušu plēstu vārdu nerunājat, dīvains cilvēks esat, jeibogu!”

Vēl kāda “Twitter” lietotāja pauž neticību, ka maratonā varēs izvairīties viens no otra. Lietotāji arī vērš uzmanību, ka citās valstīs, balstoties uz epidemiologu ieteikumiem, atceltas īsās distances maratonos un vai tā nav bezatbildība.

Deputāts Artuss Kaimiņš raksta: “Ilze, attopies! Mēs pēc tam šo nebūsim spējīgi sakārtot. Kāds vēl maratons šobrīd? Cilvēki drūzmēsies gan pirms, gan pēc starta. Tavs darbs MK ir e-platformā, mans Saeimā- tieši tāpat. Masu pasākumi, koncerti atcelti. Sabiedriskajā transportā ar maskām, skolas slēgtas, esam pīķī šodien!” bažīgs tautas kalps.

Citi “Twitter” lietotāji arī jautā, kas uzņemsies atbildību par maratona rīkošanu. Viņķele norādījusi, ka īso distanču maratonā nebūšot. “Nav plānoti nekādi masu starti, skrējienu sāk, kad atnāk. Bērnu pasākumi nenotiks. Skrien laukā, nevis iekštelpās. Londonā maratons 4.10. notika. Ko daru pati un iesaku arī Tev – turēties savas kompetences rāmjos. Mēs ar Tevi neesam gudrāki par epidemiologiem,” viņa atbildējusi.

Perevoščikovs: Bērnu piedalīšanās Rīgas maratonā nebūtu atbalstāma