Komentāri

Augstskolas ik gadu sarūkošo vietējo studentu skaitu kompensē ar mācīties gribošajiem ārvalstu studentiem – arī viņiem bieži ir cita ādas krāsa, un viņu Latvijā ir vairāki tūkstoši. No kurienes viņi ierodas, kā uzzinājuši par studijām Latvijā un kādas zināšanas šeit izvēlas apgūt? Un vai pēc vairākiem gadiem, kad viņiem kabatā būs Latvijas augstskolas diploms, viņi grasās šeit palikt vairs ne kā studenti?

Pie ieejas Rīgas Stradiņa universitātē dzirdams visdažādāko valodu sajaukums. Pateicoties savām medicīnas studijām, Latvijā tā ir līdere piesaistīto ārvalstu studentu skaita ziņā. Ārzemnieki šobrīd veido jau ceturto daļu no visu studējošo skaita. Pirmos ārvalstniekus Stradiņi sāka uzņemt līdz ar neatkarības atgūšanu. Tagad, pēc ceturtdaļgadsimta, šis ir gadījums, kad augstskolas vārds iet pa priekšu valstij vai pilsētai.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pie krītošas demogrāfijas ik gadu samazinās vietējo studentu skaits, un viena no iespējām, ar ko tos kompensēt, ir tieši ārvalstu studenti. Savulaik izvirzītie plāni paredz, ka līdz 2020. gadam to skaitam būtu jāsasniedz 10% kopējā apjoma. Atsevišķās augstskolās pirmkursnieku komplektācija vēl turpinās, tādēļ dati par aktuālo mācību gadu vēl tiek apkopoti.

Statistika liecina, ka šobrīd Latvijā izglītību apgūst vairāk nekā pieci tūkstoši ārvalstnieku. Plānotie 10% vēl sasniegti nav, taču tam vēl arī laiks. Atkarībā no augstskolas un programmas mācību maksa var sasniegt pat vairākus tūkstošus eiro gadā. Tādēļ izglītība nereti tiek dēvēta arī par eksportpreci. Vienlaikus jau tagad tās pašas Stradiņa universitātes kapacitāte tuvojas maksimumam.

Aigars Rostovskis, augstskolas Turība līdzīpašnieks  un “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras” pārstāvis, uzskata, ka studenti ir nauda, kuru nedrīkst palaist vējā. Aptuvenā summa, kuru ārvalstnieki gadā šeit atstāj, ir ap 30 miljoniem eiro. Daļa tās aiziet, īrējot dzīvokļus, un kā viens no šā brīža Latvijas trūkumiem nereti minēta modernu kopmītņu neesamība.

Tikai ar ieņēmumiem no nomas maksām tādu uzbūvēt esot grūti, tādēļ viņa priekšlikums ir veidot kopīgu pilsētiņu vairākām vadošajām universitātēm. Otra neizmantotā iespēja ir studentu noturēšana Latvijā. Tikai neliels skaits – ap diviem procentiem – mācību gaitā nolēmuši pilsētā, kurā pavadīti studiju gadi, aizkavēties ilgāk.

Algu atšķirības dēļ noturēt studentus no Rietumeiropas valstīm ir tikpat neiespējami. Tādēļ Latvijai vairāk vajadzētu koncentrēties uz citu valstu studentiem. Daļēji tas atspoguļojas arī statistikā, uzreiz aiz Vācijas, no kurienes brauc studēt medicīnu, Uzbekistāna, Krievija un Kazahstāna, kuru pārstāvji galvenokārt izvēlas tehniskās zinātnes vai uzņēmējdarbību.

Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldē atzīst, ka, lai arī Eiropas Savienības valstu pārstāvjiem uzturēšanās atļauju kārtošana ir daudz vieglāka, nekādu īpašu šķēršļu citu valstu pilsoņiem nav. Ja zaļo gaismu devusi pati augstskola, visticamāk, pozitīvs lēmums būs arī šeit.

Vislabākā reklāma ir no mutes mutē, tādēļ tiek prognozēts, ka gadu gaitā piesaistīto studentu ģeogrāfija nevis paplašināsies, bet mācības Latvijā varētu izvēlēties vienu un to pašu valstu studenti.

Skaties video!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl