Vienotība: Citas tautības Latvijas pilsoņiem ir tiesības iegūt tautību “latvietis”

1 komentārs
Vienotība: Citas tautības Latvijas pilsoņiem ir tiesības iegūt tautību “latvietis”
LETA

Tautību “latvietis” tomēr nevarēs iegūt pilsoņi bez latviskas izcelsmes, kā iepriekš bija lēmusi Saeima. Jaunā norma, kas paredzēja tiesības – mainīt citas tautības ierakstu pasē pret tautību “latvietis”,  šodien no likuma svītrota. Par jaunā regulējuma atcelšanu parlamentā izvērtās kaismīgas debates.

Iepriekš lemjot par likuma izmaiņām otrajā lasījumā, Saeima bija atbalstījusi jaunu normu, kas paredzēja iespēju pilsoņiem, kuri vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, prot latviešu valodu, ir piederīgi latviešu kultūrai un apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai, tiesības mainīt savu tautības ierakstu pasē pret ierakstu “latvietis”.

Tomēr šodien, balsojot par likuma izmaiņām galīgajā lasījumā, Zaļo un zemnieku savienības deputāts Ingmārs Līdaka ierosināja no jaunās normas tomēr atteikties, jo, viņaprāt, ierēdņiem būs neiespējami pārliecināties par cittautieša piederību latviešu tautai.

“Es pieļauju, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ierēdnim būs jānoskatās, kā atbilstošais pretendents dejo “Plaukstiņpolku”, jāpārbauda, cik tautasdziesmas šī atbilstoši persona tad ir iemācījusies un tas varētu ierēdnim būt arī mazliet par smagu,” sacīja Līdaka.

Viņa nostāju aktīvi atbalstīja Nacionālās apvienības deputāti.

“Uzņemsim Latvijā, teiksim, 20 miljonus imigrantu, pamācīsim latviešu valodu, diagnosticēsim viņu piederību latviešu kultūrai, un latvietis gatavs. Un nebūs vairs jārisina demogrāfijas problēmas. Un kā gan šo piederību varētu diagnosticēt? Ar mērītāju uz rokas, vai skrien skudriņas pār kauliem, dziedot Saule, Pērkons, Daugava? Absurds! Rudzupuķe var rakstīt savā pasē, ka ir magone, bet rudzupuķu lauks tāpēc nepaliks par magoņu lauku,” teica Saeimas deputāte Inguna Rībena (VL-TB/LNNK).

Savukārt Vienotības politiķi tikpat kaismīgi iestājās par citas tautības Latvijas pilsoņu tiesībām iegūt tautību “latvietis”.

Video

Saeimas deputāts Veiko Spolītis (V) norādīja: “Mani fascinēja analoģija ar rudzupuķi un magoni. Jo galu galā rudzupuķe var palikt rudzupuķe un magone var palikt magone tajā rudzu laukā. Bet neviens nevar liegt nedz rudzupuķei, nedz magonei sevi asociēt un saukt par rudzu lauku.”

Vienotības deputāti atkārtoti uzsvēra, ka līdz ar jaunās normas svītrošanu, arī pārvilkta svītra cittautiešu sapņiem kļūt par latvieti, kuri jūtas piederīgi latviešu tautai.

“Ja mēs tieši apgalvojam, ka Latvija ir nacionāla valsts un ja ir cilvēki, kuri pēc izcelsmes nav latvieši, bet kas grib kļūt par latviešiem, manuprāt, ir aplami viņiem pateikt, ka nē, burkāni ir burkāni, kartupeļi ir kartupeļi,” pauda Saeimas deputāts Andrejs Judins (V).

“Vai valsts ir lielā mamma vai policists, kurš iejaucas cilvēka pašdeklarētajās sajūtās? Ar kādu mērķi mēs to darām? Nekas nav jāmēra, tas ir pašdeklarēšanas princips. Ja cilvēks uzskata, ka viņš jūtas piederīgs, tad esam par to priecīgi, un ļaujam viņam tā justies, nevis baidām ar to, ka tas nebūs normatīvi izmērāms,” norādīja Saeimas deputāte Ilze Viņķele (V).

Vienotība palika mazākumā un ar balsu pārsvaru Saeima nolēma, ka tautību “latvietis” tomēr nevarēs iegūt pilsoņi bez latviskas izcelsmes.

1 komentārs