VIDEO: kā eposs Lāčplēsis veidojis latviešu tautas identitāti?

1 komentārs

Lāčplēsis – eposā, Raiņa lugā Uguns un nakts un Māras Zālītes rokoperā. Kas tiem kopīgs un kas tomēr atšķirīgs? Lasot eposa dziedājumus un raugoties Lāčplēša varoņdarbu ilustrācijās, tās varētu šķist kā mītiski pasaku tēli, kurus grūti saistīt ar mūsu laiku. Tomēr Andreja Pumpura no dzīves norakstītie pretmeti par labo un ļauno, uzticību un nodevību, sievišķo un vīrišķo, aktualitāti nezaudē.

“Andrejs Pumpurs un nacionālās atmodas darbinieki saprata, ka tautai ir vajadzīga šāda spēcīga, nacionālo pašapziņu rosinoša ziņa par latviešu senvēsturi un ļoti spēcīgu nacionālās valsts nākotnes vīziju, eposa teksti sevī nesa ļoti spēcīgu arhetipisku tēlu – gan sieviešu un vīriešu tēlu zīmes, un tieši šo arhetipiski spēcīgo tēlu rīcības loģika un idejas, kuru vārdā viņi ir gatavi mirt uz ziedot dzīvību, nacionālo valstu veidošanas periodā ir ļoti spēcīgi,” stāsta LU profesore, literatūrzinātniece Ausma Cimdiņa.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks norāda: “Eposs visā visumā ir 19. gadsimta nāciju veidošanās produkts. Toreiz pastāvēja uzskats, ka katrai tautai, kura grib dēvēties īsti par tautu, eposam jābūt. Latviešu eposs tapa tāpat kā igauņu un somu, arī latviešu eposs tapa uz šī te principa pamata.”

Pumpurs kā talantīgs dzejnieks eposā pratis parādīt ka labā un ļaunā cīņas ir globālas, kā arī caur to piešķīris latviešu tautai varonību un spēju ļaunumu ieraudzīt.

Foto

1888. gadā Andrejs Pumpurs, dzīvodams Tērbatā, pabeidz eposu Lāčplēsis, par to rakstīdams ”esmu dziedājis par tautas varoņspēku un brīvības mīlestību”. Kopš tā laika Lāčplēsis izdots vairāk nekā 15 reižu, tulkots daudzās pasaules valodās. Jaunākais izdevums nācis klajā šogad, godinot Andreja Pumpura 175. dzimšanas dienu, un šoreiz to ilustrējuši mūsdienu zināmākie latviešu mākslinieki.

Šī ir jauna ilustratīvā interpretācija par varoņdarbiem, Spīdolas lomu Lāčplēša varonībā, Laimdotu un cīņu ar Melno bruņinieku. Bet Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā Daugavas krastā glabājas visi izdevumi, tulkojumi un arī šogad pašu Lielvārdes iedzīvotāju sakārtotais eposs. Cilvēku, mākslinieku, mūziķu izvēle ļaut tam atkal atdzimt apliecina tautas spēku un kultūras intuīciju, kas neatkarīgi no mūsu intereses un izglītības, ļauj nolasīt eposa kodu nozīmi  un tas arī ir tā spēks.

Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs

To eposu nestāsta vienā veidā. Tas nav tā, kā uzrakstīts, un mēs viņu vienmēr sapratīsim vienādā veidā, nē – atkarībā no tā, ko mēs tur gribam ielasīt, tad mēs to tur arī ielasām iekšā. Katru reizi tas ir citādāk, un vienmēr tas tiek balstīts uz  esošajām problēmām, kas tiek risinātas.

Tā jau ir to izcilo tekstu būtība, ka apzināti vai neapzināti lasītājs ieliek pats sevi, savas pasaules izjūtu, domas un jūtas, savas nākotnes cerības. Un šie arhetipiskie spēcīgie teksti ir uz to spējīgi,” teic Cimdiņa.

Profesore atzīst, ka izšķiroša nozīme eposa spējai dzīvot 21. gadsimtā ir bijusi dzejnieka Raiņa interesei par to.

Simts gadus pēc eposa uzrakstīšanas 1988. gadā pirmizrādi piedzīvo Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokopera. Lāčplēša atveidotājs mūziķis Igo atceras, ka tas bija laiks, kad iekšējās idejas briedināšana būt neatkarīgiem beidzot nāca pār lūpām.

Igo, mūziķis

Katru izrādi es dziedāju kā pēdējo, jo man likās, ka tieši šāda attieksme ir nepieciešama, lai visspēcīgāk un pareizāk parādītu šo cīnītāja dabu.

Igo vēl aizvien uzskata, ka ne mazāka loma pārmaiņu laikā bija katram, kas nāca uz izrādi, un cer, ka Lāčplēša gars būs tas, kas šodien palīdzēs saprast ”ko tu nozīmē šim laikam”. Rokoperas tālāku skanējumu Igo pats ir veicinājis, iekļaujot dziesmu Atgriešanās Remix repertuārā un arī tagad to labprāt dzied.

“Tas bija tas kodols, to tikai vajadzēja labi izpildīt. Un tur nevienam nebija atkāpšanās ceļa. Visiem, kas bija uz skatuves, manuprāt, bija sajūta, ka mēs visi piedalāmies ļoti nopietnā brīdī katru izrādi no tās sākuma līdz pēdējai sekundei,” norāda Igo.

Pirms gada, svinot Raiņa dzimšanas dienu, režisors Viesturs Kairišs piedāvā savu versiju par Raiņa ”Uguni un nakti”, kur Lāčplēša lomu uztic aktierim Uldim Anžem.

Uldis Anže, aktieris

Mūsu priekšstati par mūsdienu varoņiem ir mainījušies un nebūt zem lielās, stiprās ārējās čaulas slēpjas varoņi. Te drīzāk jāpiekrīt tādam Bībeles stāstam, kur Dāvids spējis uzveikt Goliātu. Un ne jau Goliāts ir Lāčplēsis, bet Dāvids ir Lāčplēsis. Tas gara spēks, tas gudrības spēks, tas miera spēks, tas spēks, kas būtu mūsdienu varonis.

Uldis Anže vēlējies ieraudzīt cilvēku, kurš vēl bez aizspriedumiem, pat nedaudz bērnišķīgs raugās uz pasauli un šīs savas neaizsargātības dēļ arī ir varonīgs.  Tieši šāda varoņa ieraudzīšana emocionāli un vizuāli atkailinātā tēlā radīja jaunas diskusijas.

Ausma Cimdiņa, LU profesore, literatūrzinātniece

Dzirdēju tādu repliku – kas tad ir Lāčplēsis Kairiša iestudējumā – cilvēks ar speciālām vajadzībām – un ziniet, es to pārvērtu tiešā nozīmē. Lāčplēsis ir cilvēks ar speciālām vajadzībām, jo viņam ir svarīgs savas tautas un nācijas liktenis un tās ir speciālas vajadzības un diemžēl tās ne katram piemīt.

“Viesturs Kairišs visu ir mūsdienīgojis, ar to viņš centies skatītājam klaji parādīt, cik tas viss atbalsojās mūsdienu dzīvē un politikā un, ka nekas nav mainījies. Tieši tas varbūt ir tas, kas uzrunā mūsdienu skatītāju un viņam pēkšņi Rainis sāk likties ļoti mūsdienīgs,” stāsta Anže.

Klāvs Sedlenieks norāda, ka latviešiem ir ļoti problemātiski ar varoņiem, kas esot skaidrojams ar mūsu turēšanos savrup un tādu fundamentālu demokrātisku pieeju.

Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs

Lai gan ir tie līderi par kuriem ik pa brīdim kāds sapņo, ka varētu atnākt kāds spēcīgs un sakārtot to,  bet tad, kad mums līdz tam spēcīgajam jānokļūst, tad mēs drīzāk runājam par to, ka mēs negribētu, ka ir tikai viens cilvēks.

Tikmēr Lāčplēša  un citu eposa varoņu vārdi metaforiski  ir pielietoti daudz drošāk.

“Kad Vairu Vīķi-Freibergu vēlēja par prezidenti, viņa tika traktēta un uzlūkota eposa līdzībās, arī medijos tā tika uzlūkota. Es atceros kā šodien Dienā vienu vērtējumu – kas mums tagad būs tā Vaira Vīķe-Freiberga – ”Lāčplēša ausis un Spīdolas viedums”. Un arī politiskā diskursā, cik bieži ir runāts par Lāčplēšiem un Kangariem, vērtējot mūsdienu procesus. Šie arhetipiskie tēli palīdz mums pazīt pašiem sevi, es domāju, būt arī kritiskiem,” teic Cimdiņa.

Lāčplēša kara ordenis pirmajā neatkarībā, kolhozs Lāčplēsis padomju gados, Lāčplēsis mūsdienu supervaronis. Varoņa vārds kopš eposa uzrakstīšanas ir piedēvēts alus šķirnei, sporta klubam, ielai, Lāčplēša atribūtiku izmanto sporta līdzjutēji. Latvijā pat vienu pašvaldību vada Lāčplēsis. Andreja Pumpura rakstītais noteikti vēl tiks interpretēts un katru reizi tam nāks līdzi tajā ieliktais enerģētiski spēcīgais stāsts par spēju sevī atrast spēku un drosmi, jo tieši to ik gadu mēs pieminam dienā, kurai dots Lāčplēša vārds.

TOP komentāri

  • Ausma
    0 0 0

    Ausma

    Paldies LNT TOP 10 un Ilzei Dobelei, ka patriotisma nedēļas izskaņā atcerējās Andreja Pumpura eposu "Lāčplēsis" - vienu no visspēcīgākajiem latviešu nacionālās kultūridentitātes pamattekstiem - un līdz ar to arī mūsu varoņeposa tēlu un ideju atspulgus un dzīvotspēju mūsdienu mākslā un tautas apziņā.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl