Vidēji 1000 jaundzimušajiem katru gadu nereģistrē tēvu

Komentāri

Tēva vietā – svītriņa dzimšanas apliecībā. Šādus dokumentus Latvijā katru gadu iegūst aptuveni 1000 bērnu.

Bērnu tiesību eksperti norāda, ka jauno māmiņu nevēlēšanās norādīt, kas ir bērna tēvs, ir neapdomīga un var atstāt sekas uz turpmāko bērna labklājību, veselību, tiesībām un iespējām dzīvē.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Valsts sociālās aprūpes centrā ”Rīga” uzturas nepilngadīgas jaunās māmiņas vai meitenes, kas ir gaidībās. Citu māju, kur palikt, viņām nav, jo izaugušas bērnunamos un krīzes centros. Mazulīši pieteikušies negaidīti, bet attiecības ar bērnu tēviem vairumā gadījumu izjukušas. Meitenes nevēlas atklāt savus vārdus, tādēļ sarunas notiek anonīmi.

Viena no centra pastāvīgajām iemītniecēm te dzīvo jau teju gadu. Viņa palika stāvoklī, kad pašai bija 15 gadu. Bērna tēvu viņa nav reģistrējusi.

”Viņš ir pilngadīgs, un, ja viņš ir pilngadīgs un ja es viņu reģistrēju, viņam būtu jāņem tas bērnu pie sevis, jo viņš ir pilngadīgs. Pēc tam es varētu apprecēties, bet viņam nebija ne dzīvokļa, viņš nebija deklarēts, darba nebija. Un, ja es viņam piereģistrētu, viņam uzreiz atņemtu bērna tiesības uz bērnu,” skaidroja 16 gadus vecā jaunā māmiņa.

Meitene par šādu lēmumu izšķīrās pēc konsultācijām ar sava bērnunama vadību. Arī bērna tēvs dzīvojis bērnunamā, bet tagad Latviju pametis un par savu atvasi neinteresējoties.

Savukārt otra centra iemītniece patlaban ir gaidībās. Arī viņa neplāno noteikt bērnam paternitāti: ”Es nezinu, kur viņš atrodas. Es domāju, kad bērns piedzims, tad es pati tikšu galā bez viņa. Man vēl 18 gadu tagad būs augustā, un tad es tieku pie savas vēl vienas naudas klāt, par vecāku pensiju apgādība.”

Meitenes arī atzīst, ka tā īsti nezina, kādas būs viņu iespējas saņemt palīdzību no valsts un kā notiek paternitātes noteikšana, ja tas nav izdarīts uzreiz pēc mazuļa dzimšanas.

Dzimtsarakstu departamentu sniegtā informācija liecina, ka dzimšanas reģistrā informācijas par tēvu pēdējos gados iztrūkst 4-6% bērnu. Tie ir aptuveni 1000 jaundzimušo katru gadu.

Tiesībsarga birojā šo situāciju vērtē kā satraucošu, jo ilgstošākos pētījumos noskaidrots, ka ieteikumu nereģistrēt bērna tēvu meitenes nodod viena otrai.

”Šeit nav tikai ņemams vērā materiālais aspekts, te ir arī citi aspekti. Piemēram, ja mamma, pieņemsim, iet bojā nelaimes gadījumā, bērns kļūst par bāreni, tēvs nav zināms, nav zināmi vecāki no tēva puses, ko varētu iecelt par aizbildni. Tās ir mantošanas tiesības, jo arī no tēva bērns nevar mantot, ja tēvs nav zināms. Vai no tēva radiniekiem. Arī finansiāli bērns zaudē šajos gadījumos,” stāstīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Ja bērnam nav reģistrēta tēva, mātes nevar pieprasīt arī alimentus vai saņemt uzturlīdzekļus no valsts.

”Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija izmaksā vecāka vietā. Attiecīgi, ja nav vecāka, fonda administrācija nevar izmaksāt, jo to, ko mēs izmaksājam no fonda, attiecīgi tālāk piedzen tiesu izpildītājs no tā vecāka, kura vietā mēs esam izmaksājuši,” skaidroja Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Juridiskās nodaļas vadītāja Linda Sparāne.

Atliek vien vērsties sociālajā dienestā kā maznodrošinātām personām.

”Uzturlīdzekļi ir, kā mēs zinām, 25% vai 30% no minimālās algas, kas ir ap 100 eiro. Tad šī te sociālā dienesta sniegtā palīdzība ir krietni vien mazāka. Šis pabalsts garantēto minimālo līdzekļu nodrošināšanai – tie ir daži desmiti eiro. Tā kā tas nesasniedz pat pusi no uzturlīdzekļiem,” norādīja Grāvere.

Citu Eiropas valstu prakse liecina, ka bērnu mātēm nav tieša likumā noteikta pienākuma noteikt paternitāti, kā arī nav noteikta atbildība, ja viņas to nedara. Vienīgais izņēmums ir Dānija, kur par paternitātes nenoteikšanu ir paredzēts neliels naudas sods. Tiesībsargs norāda, ka arī Latvijā paternitātes noteikšana nav jāievieš kā obligāts nosacījums, bet aicina mātes personu identificējošos dokumentos savu bērnu interesēs tēvu vārdus un uzvārdus norādīt.

Plašāk – LNT Ziņu sižetā!

Lasi vēl