Vēsturiski kadri: ieskaties, kā senās dienās svinēja Līgo svētkus un Jāņus

0 Komentāru
Vēsturiski kadri: ieskaties, kā senās dienās svinēja Līgo svētkus un Jāņus
Attēls no Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcijas "Zudusī Latvija"

Līgo svētkus un Jāņus var uzskatīt par vieniem no latviskākajiem gadskārtas svētkiem. Ik gadu Latvijā šis vasaras saulgriežu laiks tiek plaši svinēts, – tiek rīkoti kā tirdziņi, tā arī dažādi koncerti un citi publiski pasākumi. Šogad gan līdz ar Covid-19 pandēmiju, kas pārņēmusi pasauli, līgotājiem jāņem vērā vairāki epidemioloģiskās drošības pasākumi.

Vasaras saulgrieži ir svētki, ko arī Latvijā svin jau gadu simtiem. Ievērojot senču gudrības un tradīcijas, daudzviet Latvijā saulgrieži tiek svinēti 21. jūnijā, taču publiskas brīvdienas ir 23. un 24. jūnijā.

Līgo svētku svinētājiem šogad jāatceras, ka līdz 30.jūnijam pasākumos iekštelpās varēs pulcēties ne vairāk kā 100, bet ārtelpās – ne vairāk kā 300 cilvēku. Pasākumu organizatoriem, kas ārtelpās plāno uzņemt ne vairāk kā 300 cilvēkus, jāievēro, lai vienai personai ir nodrošināti ne mazāk kā četri kvadrātmetri no pasākuma norises telpas platības. Pasākuma norises drīkst būt no plkst.06.30 līdz plkst.24.00.

Pirmskara Latvijā godā celtās Jāņu jeb Līgo tradīcijas pārmaiņas piedzīvojušas arī padomju laikā. Agrajos padomju laika gados svētkus atļāva svinēt, pēcāk tos aizliedza. Tika pārdzejotas tradicionālās tautasdziesmas, kā arī tika ieviesta cenzūra visam ar Līgo un Jāņu vārdu saistīto. Neskatoties uz to, cilvēki svētkus tik un tā svinēja. Par to, kā senāk svinēti Līgosvētki saglabājušās vairums vēstures liecību – tajās ieskatījās arī portāls Skaties.lv.

Dažas vēsturiskas fotogrāfijas atrodamas Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas projekta “Zudusī Latvija” mājaslapā – tajās redzams, kā cilvēki svētkos pavada laiku kopā, malko alu un rotājas Jāņu vainagos.

0 Komentāru