Veselības inspekcija atklāj būtiskus trūkumus pansionātu klientu aprūpē

Pievienot komentāru

Sociālās aprūpes centros nav izstrādātas vadlīnijas pacientu veselības stāvokļa monitorēšanai, un dzīvojamo telpu platība nenodrošina nekādu privātumu – šīs un vēl citas nepilnības konstatētas pārbaudēs pansionātos. Vai un kādos termiņos varētu veikt uzlabojumus, pagaidām gan nav skaidrs.

Ziņojumā par pansionātos nodrošinātās aprūpes kvalitāti kā viena no problēmām iezīmēta dzīvojamo telpu atbilstība cieņpilniem dzīves apstākļiem. Vairumā centru klientu istabās nav tualetes un izlietnes, turklāt nereti vienā istabiņā dzīvo trīs, četri un vairāk cilvēku.

Pārbaudēs konstatēts, ka aprūpes centros ar lielu klientu skaitu trūkst atpūtas telpu un koplietošanas telpu, kur klienti varētu pasēdēt ar tuviniekiem vai parunāt pa telefonu. Šāda situācija rada kā privātuma, tā drošības riskus, tādēļ veselības inspekcija iesaka vienā istabiņā izmitināt ne vairāk kā divus cilvēkus.

“Tas ir tā normāli, tas nav nekas ekskluzīvs un īpašs. Ir arī doma, ka šajās istabiņās, kur cilvēki dzīvos pa vienam vai diviem, ierīkot sanitārās telpas, dušu tātad iekārtot atsevišķi. Protams, ka ir nepieciešamas ļoti lielas investīcijas, tas nav izdarāms šogad,” saka Labklājības ministrijas Metodiskās vadības un kontroles departamenta eksperte Dzintra Kandere.

Situācija gan centru vidū atšķiras. Tiem, kam ir atbilstoša telpu platība, šādu kārtību īsteno jau tagad.

“Reāli mums visās filiālēs cilvēki dzīvo pa diviem –  gan Juglā, gan Ezerkrastos, un neliela daļa ir vēl tādi, kas dzīvo pa trim. Mēs to ceļu ejam jau otro gadu,” stāsta Valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” direktore Elvīra Kisele.

Pandēmija iezīmējusi problēmu arī ar distancēšanās prasību ievērošanu. 90% centru konstatētas problēmas nodrošināt fiziskās distancēšanās pasākumus, bet 66% gadījumu bija problēmas ar saslimušo personu izolēšanu. Atsevišķi centri ar problēmu cīnījās, neuzņemot jaunus klientus.

“No 2020. gada sākuma un arī uz Covid-19 laiku mums notika klientu skaita samazināšana, mēs neievietojām nevienu jaunu klientu, un vietu skaits saruka par 38 vietām, līdz ar ko atbrīvojās viens stāvs,” norāda Kisele.

Pārbaudēs arī konstatēts, ka nav izstrādāta vienota kārtība sadarbībai ar ģimenes ārstiem. Piemēram, vienā pansionātā bijusi situācija, ka 120 no 170 klientiem ir katram savs ģimenes ārsts. Tāpat nevienā centrā neesot zāļu ordinēšanas, sadales un ievadīšanas kārtības, kā arī neesot vienotu vadlīniju klientu veselības stāvokļa novērtēšanai.

“Šis ir viens no iemesliem gan nepamatotam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumam, gan arī pārāk novēlotai reaģēšanai. Šādi apliecinājumi gūti, izskatot arī klientu tuvinieku iesniegumus inspekcijai,” saka Kisele.

Labklājības ministrijā gan stāsta, ka realitātē centros esot koordinācijas lapas ar ģimenes ārstu dotajiem norādījumiem; pat ja oficiāli dokumenti izstrādāti nav, palīdzība tiekot nodrošināta. Situācija gan visur nav vienāda.

“Ir arī nami, kuros vispār nav mediķu, kuros ir tikai ģimenes ārsti, un tas atkarīgs arī no tā, cik liels ir nams un kāda aprūpes līmeņa klienti tajos ir. Tāpēc ir arī Veselības inspekcijas uzstādījums, ka namos ar 3. un 4. līmeņa klientiem, tur noteikti nākotnē vajadzēs reģistrēt veselības punktus,” pauž Kandere.

Labklājības ministrijā pauda cerību, ka šoreiz visas nepilnības varētu novērst, jo ziņojums izstrādāts, sadarbojoties vairākām iestādēm. Kādos termiņos tas varētu notikt, konkrētu prognožu gan nebija.