Vēlas reformēt veselības apdrošināšanas sistēmu, lai apdrošināšana būtu obligāta, nevis brīva izvēle

7 komentāri

Ceturtdien Saeima par pusgadu atlika veselības aprūpes saņēmēju dalīšanu apdrošinātajos un neapdrošinātajos. Kaut sākotnēji atlikšanas ideja tika pamatota ar nestrādājošām IT sistēmām, tagad politiķi grib sistēmu kārtējo reizi reformēt, lai veselības apdrošināšana būtu obligāta, nevis brīva izvēle.

No 1. janvāra ārstiem pacientus bija jāsāk dalīt apdrošinātajos un neapdrošinātajos. Tomēr valsts IT sistēmas jauninājumam nebija gatavas un dalīšanu nācās atlikt.

Ministre Anda Čakša tagad apgalvo, ka datubāzes teju teju būs darba kārtībā un neapdrošinātie tiks saskaitīti. Cilvēki e-veselības sistēmā varēs pārbaudīt gan savu apdrošināšanas statusu, gan to, cik jāmaksā, lai būtu apdrošināti. Tomēr tehniskais risinājums, kura izstrādē ieguldīti 1,8 miljoni eiro, vēl pie darba likts netiks. Saeima ceturtdien teju vienbalsīgi lēma dalījumu atlikt līdz jūlijam. Pamatojums – gan lai pabeigtu darbu pie IT sistēmām, gan lai pārskatītu pašu apdrošināto dalījumu. Atlikšanu atbalstīja arī reformas ieviesēji no aizejošās valdības, tomēr viņi pauda bažas, vai jaunā Saeima neiznīcinās jau sasniegto.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādīja: “Es patiešām gaidu, es jau pagājušo reizi teicu, – gaidu jauno valdību, lai sāktu strādāt un mēs ļoti, ļoti rūpīgi sekosim līdzi, bet lūdzu nesabeidziet sistēmu! Nesabeidziet to, kas ir radīts, lai veselības aprūpē beidzot parādītos miljoni.”

Tikmēr topošās koalīcijas pārstāvji aizejošajai valdībai pārmeta ciniskus centienus cīnīties ar ēnu ekonomiku, atņemot cilvēkiem pieeju veselības aprūpei.

Saeimas deputāte Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”) teica: “Cilvēki, kas nav maksājuši sociālo nodokli, ne vienmēr ir bijuši negodprātīgi paši. Viņi ir dažreiz… bieži strādājuši pie negodprātīgiem darba devējiem. Un pārcelt, protams, ir vieglāk no šiem cilvēkiem tagad iekasēt kādu naudu vai pieprasīt brīvprātīgās iemaksas, nekā cīnīties ar nodokļu nemaksāšanu tur, kur ar to jācīnās – tas ir uzņēmumos.”

Jāpiebilst, ka galveno finansējuma pieaugumu veselības aprūpei nodrošina viena procenta no Sociālā nodokļa pārvirzīšana šim mērķim. Cilvēkiem, kuri strādā atvieglotos nodokļu režīmos un nemaksā sociālo nodokli, līdz ar to bija jāizšķiras, vai palikt neapdrošinātiem vai labprātīgi veikt 206 eiro iemaksu. Kaut aizejošā ministre Anda Čakša (ZZS) balsoja par atlikšanu, viņa nepiekrīt, ka līdz ar to iemaksas būtu jāatgriež tiem aptuveni 5500 cilvēkiem, kuri, baidoties palikt neapdrošināti, jau tās veikuši.

“Šobrīd nav pamata runāt par atpakaļ saņemšanu, jo stājoties spēkā viņiem būs pilnais pakalpojumu grozs. Noteikti šo jautājumu mēs diskutēsim, kā tas ir, bet – lai cilvēks saņemtu pilno pakalpojumu grozu no 1.jūlija, viņam jebkurā gadījumā ir jābūt veiktām iemaksām par diviem gadiem – 2018. un 2019.,” norādīja Čakša.

Saeimas atbildīgās komisijas vadītājs Andris Skride gan uzskata, ka brīvprātīgu iemaksu princips ir nepareizs pats par sevi, un Latvijā ir jāievieš visiem iedzīvotājiem obligāta veselības apdrošināšana. Pie tā arī parlaments un topošā veselības ministre tagad strādāšot.

“Sistēma pilnībā mainīta netiks. Tā būs valsts obligātā veselības apdrošināšana iedzīvotājiem. Mēs lielākā daļa jau maksājam par veselību ar sociālo nodokli. Ir skaidrs arī tas, ka tiem, kas šobrīd nemaksā, vai kam nodoklis ir mazāks, arī tiem būs jāmaksā par veselības aprūpi,” skaidroja Skride.

Tas nozīmētu, ka par veselības apdrošināšanu obligāti jāmaksā arī tiem, kas tagad var izvēlēties, vai maksāt, piemēram, mikrouzņēmumu darbiniekiem. Ārpus apdrošināto loka varētu palikt tikai cilvēki, kuri strādā un maksā nodokļus citās valstīs. Tiek lēsts, ka reformas atlikšana radīšot zaudējumus četru miljonu eiro apmērā.

7 komentāri