Veikta Latvijā pirmā laparoskopiskā operācija pacientam ar kuņģa vēzi

0 Komentāru
Veikta Latvijā pirmā laparoskopiskā operācija pacientam ar kuņģa vēzi
EVIJA TRIFANOVA, LETA

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pagājušajā nedēļā veikta pirmā laparoskopiskā operācija pacientam ar onkoloģisku patoloģiju – kuņģa vēzi, informē slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova.

Viņa norāda, ka līdz šim šādos gadījumos tika veiktas plašas ķirurģiskas operācijas, atverot vēdera dobumu ar lielu griezienu, kas ir ievērojami traumatiskākas un prasa ilgāku atlabšanas laiku.

Operācija, kas ilga astoņas stundas, veikta Latvijas Onkoloģijas centrā kādam 66 gadus vecam pacientam, kuram saslimšana tika diagnosticēta 2. stadijā – pie lokāli izplatīta audzēja, kas bija nosprostojis kuņģa izejas daļu, un pacients praktiski vairs nespēja normāli uzņemt barību.

Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš norāda: “Pacients piektajā pēcoperācijas dienā ir devies mājās. Operācija noritēja veiksmīgi, pilnībā izdevās izņemt primāro audzēju ar apkārtējiem limfmezgliem, kā arī tika izdalīti limfmezgli gar lielajiem asinsvadiem (tā sauktā paplašinātā izdalīšana), kas mūsdienās pasaulē ir zelta standarts kuņģa vēža ķirurģiskajā ārstēšanā. Un tas viss caur nelieliem iegriezumiem vēdera priekšējā sienā.”

Operācijā bez Sīviņa piedalījās vēl trīs ķirurģijas rezidenti – Aleksandrs Malašonoks, Timurs Salimbajevs, Viktors Novikovs -, kā arī operāciju māsas Ilona Miksone un Ludmila Petkeviča. Anestēziju operācijas laikā nodrošināja Ilona Kreice, kā arī anestēzijas māsas Anžela Ževaka un Marija Ratkune.

Laparoskopisko pieeju pasaulē izmanto aizvien vairāk, jo šādas operācijas ir saudzīgākas un mazāk traumatiskas par klasiskajām operācijām, ko veic caur plašu griezumu.

“Līdz šim tās spējām piedāvāt galvenokārt pacientiem ar resnās zarnas audzējiem, dzemdes un olnīcu audzējiem – te esam uzkrājuši pieredzi jau vairāku simtu operāciju apjomā. Tagad šo pieredzi un iemaņas spējam piedāvāt arī citiem pacientiem onkoloģiskajām saslimšanām un veicam nelielas aknu, aizkuņģa dziedzera, tievo zarnu rezekcijas, limfmezglu izdalīšanu,” norāda Sīviņš.

Tehniski šādas operācijas ir sarežģītākas par atvērtām operācijām un prasa vairāk laika. Atlabšanas periods pēc laparoskopiskām operācijām ir ievērojami īsāks, jo pēc vaļējām operācijām pacients stacionārā pavada 10 līdz 14 dienas. Pēc laparoskopiskām operācijām pacients var ātrāk izrakstīties no stacionāra, atgriezties ierastajā dzīves ritmā. Arī Austrumu slimnīcā ar katru gadu pieaug laparoskopisko operāciju īpatsvars.

0 Komentāru