1 komentārs

Bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes komisija atrisinājusi konfliktus ar valsts iestādēm un beidzot sākusi pētniecību. Komisija sarīkojusi jau vairākas konferences, un šodien prezentēts tās pirmais pētījumu krājums. Tomēr čekas izpētes komisiju turpina vajāt problēmas, kas apgrūtina zinātnieku darbu.

Bijušās PSRS Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas uzdevums ir izvērtēt VDK darbību un kaitējumu, ko šī struktūra nodarījusi Latvijas iedzīvotājiem. Sabiedrības uzmanību komisija izpelnījusies arī tāpēc, ka tieši tai būs 2018. gadā jāsniedz rekomendācijas valdībai par to, vai un kā jāpublisko VDK aģentu kartotēka jeb tā dēvētie “čekas maisi”.

Savā īsajā trīs mēnešus ilgajā darbībā VDK komisija jau sagatavojusi šo apjomīgo, 700 lappušu biezo grāmatu, kurā ir 18 pētījumi par VDK darbību Latvijā un Padomju Savienībā kopumā. Tomēr par tā dēvētajiem “čekas maisiem” grāmatā nav ne vārda, jo tiem Satversmes aizsardzības birojs pētniekus joprojām nelaiž klāt.

Foto

Šodien prezentētā grāmata ir tikai pirmais no trim sējumiem krājumam, kas tapis pirmajos mēnešos, kopš komisija sākusi pilnvērtīgu darbu. Izpētīts apjomīgs dokumentu skaits. Tomēr, lai tiešām izprastu VDK darbību, pētnieki vēlas piekļūt arī čekas aģentu kartotēkai un VDK datubāzei, kas atrodas Satversmes aizsardzības birojā.

“Ir tā elektroniskā datubāze, kas mums visvairāk interesē. Kur vairāk nekā 60 000 uzziņu lietu par cilvēkiem, kurus izseko, tāpat arī daudzi desmiti tūkstošu aģentu ziņojumu. Ar to mēs varētu redzēt, kā VDK ir darbojusies Latvijā pēdējos 10-15 gados, tas dotu tādu pārskatu par visu struktūru,” saka VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.

Lai piekļūtu slepenajiem dokumentiem, Satversmes aizsardzības biroja vadība ierosinājusi, ka atsevišķi VDK izpētes komisijas locekļi varētu kļūt par SAB darbiniekiem.

“No komisijas neviens nebija ar mieru iet, kļūt par SAB darbinieku. Otrkārt, mēs arī skatāmies no pētniecības brīvības viedokļa – ja cilvēks kļūst par SAB darbinieku, viņš nedrīkst publicēt ziņas un tamlīdzīgi, mēs brīvā pētniecībā to nevaram izmantot,” turpina VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs.

Tāpēc tagad komisija aicina Saeimu noteikt, ka dokumenti, kas glabājas drošības iestādē, ir nododami Latvijas Nacionālajam arhīvam.

“Pat negaidot komisijas secinājumus, vajadzētu visu šo informāciju nodot Valsts arhīvam, un arī Valsts arhīvs var ierobežot to pieeju varbūt tikai zinātniskajiem pētījumiem. Un tad, kad būs jau gala rezultāts, tad izlemt, vai jebkuram tā pieeja ir vai ierobežota. Bet saglabāt SAB – tam nav ne likumīga, nekāda cita pamata. Tie materiāli būtu nododami Valsts arhīvam, un tad zinātnieki varētu mierīgi pētīt,” norāda VDK zinātniskās izpētes komisijas eksperts Juris Stukāns.

VDK zinātniskās izpētes komisija darbu pabeigt plāno 2018. gadā.

Video

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl