Komentāri

Pēkšņā atklāsme, ka dažu augstskolu rektori nepārzina latviešu valodu, kā to paredz likums, radījis ne vienu vien jautājumu, piemēram, kā tiek noteikts, kurās profesijās un amatos valsts valodas zināšanas ir obligātas? Kāpēc bez latviešu valodas zināšanām vislabākais pasaules profesors nevar cerēt ne uz ko vairāk kā vieslektora statusu, bet nacionālās lidsabiedrības šefam pietiek ar “jā” un “nē”?

LNT Ziņu Top 10 pētīja, vai tiešām esam centušies aizsargāt savu dzimto valodu, nosakot, cik smalki jāmāk izteikties, vai tomēr baidāmies no krievu valodas? Kā ar valsts valodas zināšanu aprakstiem esam iezāģējuši zaru, uz kura paši sēžam, jo ar to vien liedzam pasaules labākajiem profesoriem mācīt mūsu studentus?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Vecrīgā bāzēts uzņēmums, kurā strādājošie savā starpā sazinās tikai angļu valodā. Tā jau ir mūsdienu realitāte. Tā darba vidi raksturo Alise Semjonova, līdzdibinātāja ”startup” jeb jaunuzņēmumam ”Infogram”, kas saviem klientiem visā pasaulē piedāvā infografiku veidošanas rīkus. Piektā daļa darbinieku ir no ārvalstīm, stāsta uzņēmuma līdzdibinātāja, neslēpjot, ka no atrast perfektā angļu valodā runājošus cilvēkus Latvijā, ir zināms izaicinājums.

Foto

Alise Semjonova, jaunuzņēmuma ”Infogram” līdzdibinātāja

Galvenā prasība ir angļu valodas zināšanas, līdz ar to daudzi šajās pozīcijās strādājošie ir vai nu no kaimiņvalstīm, vai nu no Eiropas valstīm.

Tātad Latvijā bāzētos eksportējošos inovāciju un tehnoloģiju uzņēmumos konkurence par darbavietām ar ārvalstniekiem jau ir kļuvusi par realitāti. Turpina Jaunuzņēmumu asociācijas dibinātāja Dagnija Lejiņa.

Dagnija Lejiņa, Jaunuzņēmumu asociācijas dibinātāja

Tām kompānijām, kas interesējas par inovācijām, tehnoloģijām, strauju attīstību, globālajām pasaules norisēm – viņiem angļu valoda ir kā otrā dzimtā valoda. Un jebkuram, vai tas ir uzņēmējs vai politiķis, ja mēs domājam par sevis pārstāvēšanu starptautiski, tad angļu valodai ir jākļūst par mūsu otro dzimto valodu.

Tas paver jautājumu – vai mūsu valsts augstākās izglītības sistēma ir gatava piemēroties, ja mērķis ir moderna, dinamiska, inovatīva uzņēmējdarbības vide Latvijā? Jaunuzņēmumu vadītāji atklāj, ka ievērojama daļa viņu darbinieku, kuri dzimuši Latvijā, patiesībā ir ieguvuši augstāko izglītību angļu valodā – vai nu ārvalstīs, vai nu vienā no divām Latvijas augstskolām, kas piedāvā mācību programmas tikai angliski – Rīgas Ekonomikas augstskolā. Tomēr šīs augstskolas rektors Anderss Pālzovs tikko gandrīz zaudēja amatu, jo nepārvalda latviešu valodu Ministru kabineta noteikumos paredzētajā līmenī. Šo skandālu daudzi vērtē kā trauksmes zvanu, kas signalizē, ka pienācis laiks gan palielināt angļu valodas izmantošanu mācību programmās, gan atvieglot valsts valodas prasības akadēmiskajam un administratīvajam personālam.

Jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas stingrās valodas politika bijusi tabu tēma, un šo efektu tikai pastiprināja prokrievisko spēku rosinātais divvalodības referendums. Atzīstot, ka diskusijas par atsevišķiem jautājumiem ir iespējamas, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars partijas nostāju tomēr raksturo apmēram tā – piekāpšanās vienā frontē nozīmētu jaunu fronšu atvēršanu, kas būtu nevēlami.

Raivis Dzintars, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs

Ja ir runa par valsts valodas zināšanu līmeni, tad NA pamatprincips vienmēr ir aizstāvēt stingrāku valsts valodas politiku, jo parasti tā prakse liecina, ka, grozot kādu nebūtisku jautājumu, kas varbūt nav izšķirošs konkrētai nozarei vai konkrētai iestādei, tiek atvērta Pandoras lāde, tam seko citi priekšlikumi, un tas vektors aiziet nepareizā virzienā.

Izņēmumi gan valsts valodas likumā ir noteikti, piemēram, uzņēmumu pārvaldes locekļi no ārvalstīm, kā ”airBaltic” vadītājs Martins Gauss, savu pienākumu veikšanā var iztikt ar tulka palīdzību. Pats Gauss Latvijas valodas politiku neapstrīd.

Savukārt augstskolās valoda ir jāzina gan, lai ieņemtu akadēmiskos amatus kā profesors, gan administratīvos amatus kā rektors, dekāns vai katedras vadītājs. Vairāk atvērt augstākās izglītības sistēmu citām valodām savulaik rosināja bijušais nozares ministrs Roberts Ķīlis. Viņš gan pieļāva būtisku kļūdu – ministrijas izstrādātie noteikumi, ja būtu pieņemti, teorētiski būtu pavēruši ceļu arī programmu veidošanai krievu valodā.

Roberts Ķīlis, bijušais izglītības un zinātnes ministrs

Man ir gūti cīnīties ar cilvēku fobijām un dēmoniem. Tā ir viņu pašu darīšana. Es patiešām nezinu, kā mierināt cilvēkus, ja viņiem tas tā izliekas.

Lai kā Ķīlis arī slānīja savus kritiķus, viņa piedāvātās izmaiņas atbalstu neguva. Pašreizējais ministrs Kārlis Šadurskis par iespējamu Eiropas Savienības valodu lietojuma palielināšanu Latvijas augstskolās izsakās piesardzīgi diplomātiski.

Kārlis Šadurskis, izglītības un zinātnes ministrs

Mums ir jāatrod balanss starp divām galējībām. Viens – mūsu augstākās izglītības ieslīgšana provinciālismā, nosakot ļoti augstas un stingras prasības. Un otra galējība – valodas prasības nonivelējot, mums ir risks, ka mūsu augstākā izglītība pazaudē savu piesaisti Latvijai, latviešu valodai, līdz ar to mums ir risks, ka latviešu valoda savā attīstībā neiet līdzi pasaules zinātnes attīstības tendencēm.

Proti, ne tikai bailes no krievu valodas, bet arī vēlme nodrošināt latviešu valodas turpmāku attīstību minēta, citiem vārdiem, lai latviešu valoda nekļūtu par ”ķēķa valodu” minēts kā arguments par labu stingrām valodas prasībām augstskolās. Vienlaikus, pēc saņemtās kritikas, Šadurskis sācis paust nostāju, ka studiju procesā varētu palielināt svešvalodu lietojumu. Pašlaik citās Eiropas Savienības valodās ļauts pasniegt 20% mācību vielas. Ministrs rosina šo īpatsvaru palielināt, kā arī noteikt minimālo pieļaujamo kursu skaitu, ko Latvijā jāpasniedz angļu valodā. Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks šo uzskata par atbalstāmu ieceri, bet vienlaikus mudina arī pārskatīt noteikumus, lai ārvalstu mācībspēki varētu ieņemt vēlētus amatus, nevis tikai atrasties vieslektoru statusā.

Indriķis Muižnieks, Latvijas Universitātes rektors

Aptuveni uz 100 profesoru vēlēšanām, kas mums notiek gadā universitātē, ir aptuveni 110-115 kandidāti, tātad konkurence ir ļoti maza. Tas varētu paaugstināt uz kādiem 150-160. Tātad tā konkurence pieaugtu.

Muižnieks uzskata, ka tas nāktu par labu ne tikai studentiem, bet arī pašreizējiem mācībspēkiem.

Indriķis Muižnieks, Latvijas Universitātes rektors

Tas drīzāk nāktu par labu vietējiem pasniedzējiem. Tādā ziņā, ka motivētu viņus vairāk domāt par savu akadēmisko kvalifikāciju un savu zinātnisko darbu, jo zinātniskais darbs ir viens no galvenajiem kritērijiem, pēc kuriem izvēlas šajās vēlēšanās.

Tomēr tieši vietējā akadēmiskā personāla bailes tikt izkonkurētiem – nevis tikai rūpes par latviešu valodas attīstību – neoficiāli piesaukts kā iemesls, kāpēc līdz šim bijusi pretestība valodas latiņas nolaišanai zemāk augstākās izglītības sistēmā.

Lai gan rektoru valodas zināšanu skandāls Izglītības ministrijā, Saeimā un nozarē mudinājis atsākt diskusijas par augstskolu personāla valsts valodas prasību samazināšanu un studiju internacionalizāciju, ir paredzams, ka tās būs sarežģītas un ilgas. Tikmēr pasaules attīstība uz vietas nestāv, un globālajā cīņā uzvar valstis, kas veido 21. gadsimtam atbilstošu izglītības sistēmu un globālajam tirgum atbilstošu uzņēmējdarbības vidi, kas saistīta ar tehnoloģijām, inovācijām un konkurenci ar visu pasauli.

Itālijas virtuve! Truša gaļas ragū ar pastu un gailenēm

Itālijas virtuve! Truša gaļas ragū ar pastu un gailenēm

Šī būs klasiska ragū recepte, kuras pamatā izmantosim truša gaļa. Jārēķinās, ka ragū pagatavošana prasīs salīdzinoši ilgu laiku, taču nekā sarežģīta šī ēdiena pagatavošanā nav, un zemāk esošajā video Uģis Veits no ”Gatavo 3” to parādīs.

Lasi vēl