Valsts valodas sargi neļauj vakcinācijas avīzi izsūtīt krievu valodā

32 komentāri

Ar jaunām grūtībām saskārusies pretrunīgi vērtētā iecere izsūtīt vakcinācijas avīzi, ar kuru bija iecerēts uzrunāt citā informatīvajā telpā mītošos un valsts norisēs vājāk orientējušos Latvijas iedzīvotājus. Kā izrādās, izsūtīt šādu avīzi iedzīvotājiem krievu valodā nemaz nedrīkst, vēsta TV3 Ziņas.

Patlaban notiek aktīva kampaņa, lai mudinātu iedzīvotājus vakcinēties. Viena no papildu aktivitātēm, kas iecerēta komunikācijas lauciņā – tā dēvētā vakcinācijas avīze, taču joprojām nav skaidrības, vai un cik lielā apmērā tā varētu iznākt.

Vakcinācijas birojā joprojām pārliecināti, ka šāds informatīvs materiāls ir veids, kā sasniegt tos iedzīvotājus, kurus neizdodas uzrunāt internetā vai Latvijas mediju vidē, tomēr radušās divas problēmas. Pirmkārt, patlaban aktuālais iepirkums varētu neļaut iekļauties budžetā. Te divi varianti – mazāk mērogs avīzei vai jauns iepirkums, kas protams, prasa laiku.

Otrkārt, vakcinācijas avīzi nevarēs izsūtīt krievu valodā. Valsts institūcijas materiālu svešvalodā pastkastītē drīkst iemest tikai tad, ja cilvēks izrādījis interesi šādu materiālu saņemt. Tie ir Valsts valodas centra norādījumi.

“Divās valodās izdevumu noteikti nedrīkstam gatavot. Vienīgais, ko mēs varam izdarīt, ir izplatīt šo informāciju latviski, norādot saiti, kur var izlasīt šo informāciju krieviski. Ja godīgi, tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc esam apsvēruši, vai šādu izdevumu šādā formātā vajag izplatīt. Mēs ļoti paļāvāmies, ka varētu krievvalodīgajiem nogādāt šo materiālu krievu valodā,” sacīja Vakcinācijas biroja pārstāve Ieva Stūre.

Valsts valodas likums gan arī paredz Ministru kabineta noteiktus izņēmumus, kad valsts var lietot svešvalodu, sniedzot publisku informāciju sabiedrībai pieejamās vietās. Viens no izņēmumiem, ja šī informācija ir saistīta ar epidēmijām vai bīstamām infekcijas slimībām.

“Šīs prasības attiecināmas uz sabiedrībai pieejamās vietās sniegtu informāciju. Respektīvi, ne fiziskā pastkaste, ne e-pasta adrese nevar tikt atzītas par sabiedrībai pieejamu vietu,” papildināja Stūre.

Valsts valodas centrā akcentē, ka šo informatīvo materiālu ir iespējams nogādāt līdz adresētam svešvalodā, ja paudīs šādu vēlmi, piemēram, izsniedzot to publiskās vietās. Jautājums gan, vai traktējums atbilst arī normas garam, ne tikai burtam.

“Redziet, to jau var skatīties no divām pusēm. No vienas puses, ir šis Valsts valodas likuma mērķis un nepieciešamība aizsargāt valsts valodu. Jūs noteikti zināt mūsu valodu politisko situāciju un to, ka valodu izmantošana vienmēr bijis sarežģīts un saspīlēts jautājums,” sacīja Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja Inese Bursevica.

Sociologu Arni Kaktiņu ļoti pārsteidza jaunumi, ka vakcinācijas avīze nevarēs iznākt arī krievu valodā.

“Ja mēs skatāmies uz tām pašām aptaujām vai ziņām no Daugavpils, ir pilnīgi skaidrs, ka krievvalodīgie šeit ir ļoti svarīga mērķa grupa. Ja pilnīgi visi latviski runājošie vakcinēsies un krievvalodīgie atteiksies, diez vai mēs šajā valstī spēsim atrisināt šo epidemioloģisko problēmu,” pārliecināts ir sociologs Arnis Kaktiņš.

Pēc sociologa stāstītā, sabiedrībai informatīvās kampaņas gluži par bezjēdzīgām nevajadzētu uzskatīt. Iedzīvotāju attieksme pret vakcinēšanos lielā mērā bijusi stabila. Trešdaļa gatava to darīt, trešdaļa ir nogaidoša, bet trešdaļa pret, taču vēl nav zināms, kā sabiedrība reaģējusi uz pēdējo nedēļu notikumiem – rindām pie vakcinācijas centriem un peripetijām ap dažādu ražotāju potēm.

Vakcinācijas birojs paralēli meklē citus veidus, kā sasniegt krievvalodīgos iedzīvotājus, savukārt veselības ministra politiskais spēks “Attīstības/PAR!” gatavi nepieciešamības gadījumā gatavot likuma grozījumus, ja neizdosies citādi vienoties informāciju par vakcināciju izsūtīt krievu valodā.