Valsts tērēs desmitiem miljonu eiro sabiedrības veselības veicināšanas kampaņām

19 komentāri
Valsts tērēs desmitiem miljonu eiro sabiedrības veselības veicināšanas kampaņām
Foto: Pixabay.com

Latvijas iedzīvotājiem joprojām ir zemāks paredzamais mūža ilgums nekā citiem eiropiešiem. Augstais priekšlaicīgas mirstības līmenis skaidrojams arī ar to, ka mūsu cilvēki biežāk sirgst ar sirds un asinsvadu slimībām. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji par maz paši rūpējas, lai būtu veseli. Taču arī valstij jāiegulda veselības veicināšanā, lai nākotnē būtu mazāk jātērē medicīnai.

Vidējais Latvijas iedzīvotājs ir mazkustīgs, dīvānā sēdošs ar cigareti zobos un glāzi vīna rokā – šādu skarbu raksturojumu pauda veselības ministre Anda Čakša, runājot par iedzīvotāju rūpēm par savu veselību. Turpmākajos piecos gados cerēts šo pasivitāti mainīt.

Nav viegli veicināt sabiedrībā interesi par labas veselības uzturēšanu, tāpēc valsts kopā ar Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu to centīsies panākt ar īpašiem projektiem un kampaņām. Galvenais mērķis – izmainīt ikdienas paradumus un padomāt arī par savu veselību pēc 10 gadiem.

“Kā mums pārvarēt slinkumu. Viegli ir nopirkt zāles vai aiziet pie ārsta, bet, kad mēs runājam par veselības veicināšanu, tas ir kā mainīt savu dzīvesveidu, lai iespējami mazāk slimotu,” norāda Čakša.

24 miljoni ir tā summa, kas aiziet gadā, lai ārstētu dažādas ar smēķēšanu saistītas saslimšanas. Tā summa, kas piecos gados aiziet veselības veicināšanai, ir 55 miljoni.

Uz citu Eiropas valstu fona Latvijā joprojām galvenie nāves un slimību cēloņi ir bijuši novēršami vai vismaz mazināmi – visbiežākais nāves iemesls ir sirds un asinsvadu slimības, savukārt ārējais nāves cēlonis joprojām ir pašnāvības. Ir arī zems dārzeņu un augļu patēriņš, pārāk daudzi smēķē un pārmērīgi lieto alkoholu.

“Meitenes un pieaugušās sievietes – viņu dzīvesveids ir veselīgāks. Izņemot fizisko aktivitāti, kura vīriešiem ir augstāka. Mēs redzam, ka ietekme ir sociāli ekonomiskiem apstākļiem. Cilvēki ar zemāku izglītību, zemākiem ienākumiem un dzīvojoši tālāk no lielajiem centriem, viņu dzīvesveids ir neveselīgāks,” teic SPKC analītiķe Iveta Pudule.

Sociālās riska grupas ir galvenā mērķauditorija, un prioritārās jomas ir sirds asinsvadu slimības, onkoloģija, bērnu un psihiskā veselība.

Piešķirto naudu turpmākos piecus gadus atvēlēs pašvaldībām dažādu sporta nodarbību, semināru, apmācību rīkošanai. Jau tagad novados pašlaik līdzīgi pasākumi notiek, tajā skaitā Jelgavas novadā. Visvairāk piedāvājumu ir fizisko aktivitāšu veicināšanā – gan vingrošanas nodarbības, skriešanas un nūjošanas treniņi, gan fizkultūras grupas jaunajām māmiņām.

“Veselīga uztura jomā tās ir praktiskas nodarbības iedzīvotājiem no riska grupām par to, kā pagatavot veselīgas maltītes un kā to izdarīt ekonomiski izdevīgi, kas ir gana būtiski sociālā riska grupām,” norāda Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes speciāliste Karolina Lankovska.

Visās pašvaldības šīs iespējas var izmantot bez maksas, taču tā kā pieprasījums ir liels – ne visiem grupās pietiek vietas. Ar pasākumu kalendāru katrā pašvaldībā var iepazīties speciāli izveidotā mājaslapā.

19 komentāri