Komentāri

Trauksmes cēlēju aizsardzību nevēlas uzņemties ne policija ne KNAB, ne Valsts darba inspekcija, ne arī tiesībsargs. Valsts kanceleja sola mēneša laikā rast risinājumu topošajam likumam par trauksmes cēlējiem, lai ziņotāju pasargātu no atriebības, piemēram, lai viņš netiktu atbrīvots no darba vai pazemināts amatā.

Topošajā likumā par trauksmes cēlēju tiek saukta persona, kas ziņo par savā darbavietā novēroto korupciju, krāpšanu, valsts vai pašvaldību naudas izšķērdēšanu, draudiem veselībai vai dzīvībai, negatīvām sekām plašākai sabiedrībai un vides drošībai.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Dana Reizniece-Ozola, finanšu ministre, ZZS

Ja būtu kāds trauksmes cēlēju regulējums, kas dod arī papildu aizsardzību šiem informācijas sniedzējiem, tad mēs daudz agrāk uzzinātu par precīziem iespējamajiem pārkāpumiem un varētu reaģēt.

Finanšu ministre kā piemēru min Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku nelikumības, jo bailēs par sekām cilvēki labāk izvēlas paklusēt. Un tieši trauksmes cēlēju aizsardzība izrādījusies vājais punkts. Lai arī iecerēts, ka ziņošana būs anonīma, tomēr ir jāparedz rīcība gadījumā, ja tiek uzzināts trauksmes cēlēja vārds. Kā pasargāt viņu no atriebības – šādu jaunu funkciju nevēlējās uzņemties ne KNAB, ne tiesībsargs, ne Valsts darba inspekcija un pat ne Valsts policija. Taču likumā ietverta ideja – pret darba devēju varētu uzsākt administratīvo lietu, ja trauksmes cēlējs par ziņošanu ir atbrīvots no darba, pazemināts amatā vai tas izjutis cita veida negatīvas sekas.

Ilze Pētersone-Godmane, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre

Valsts policija vispār nav tā iestāde, pie kuras būtu jāvēršas šajā situācijā, jo mums priekš tam darba tiesisko regulējumu uzrauga Valsts darba inspekcija, bet, otrkārt, vai vispār ir nepieciešams papildus vēl viens administratīvais process, ja jau šobrīd tiesību aizsardzību nodrošina tiesvedība.

Ministri šodien tā arī nevienojās, kam būtu jāpasargā ziņotājs, un pagaidām tas būtu pamests viens pats izvēlē – vai nu samierināties ar atriebību, vai taisnību un kompensāciju meklēt tiesā.

Dzintars Rasnačs, tieslietu ministrs, VL/TB-LNNK

Jāskatās ne tikai klasiskajā izpratnē – darba devējs un darbinieks -, bet plašāk, un visspilgtākā trauksmes celšana mūsu sistēmā bija kreditoru asā reakcija un trauksmes celšana par maksātnespējas administratoru darbībās pieļautajām nelikumībām.

Valsts kanceleja kā likumprojekta virzītāja sola ziņotāju aizsardzības aspektu atrisināt mēneša laikā. Tad arī būs skaidrs, vai tiks izveidots vienots kontaktpunkts trauksmes cēlējiem. Izmaksas – 91 tūkstotis eiro pirmajā gadā un tad 56 tūkstoši eiro katru nākamo gadu. Finanšu ministrija gan pret šādiem tēriņiem iebilst.

Inese Kuske, Valsts kancelejas konsultante

Iedzīvotājs ne vienmēr būs zinošs par valsts pārvaldes organizāciju, ne vienmēr būs jurists, bet varbūt viņš ir novērojis kādu ļoti būtisku pārkāpumu. Gadījumā, ja nav pārliecības, kur vērsties, viņš sazinās ar Valsts kanceleju, un mēs palīdzam viņam atrast, kurā iestādē iesniegt šo ziņojumu.

Vienlaikus šodien tika aktualizēts arī jautājums, ka jānovērš trauksmes celšana ar mērķi apzināti nomelnot kādu personu vai iestādi, graujot tās reputāciju. Esot risks, ka to varētu izmantot uzņēmumi negodīgā konkurencē. Kad likumprojekts par trauksmes cēlējiem stāsies spēkā, netiek vēl prognozēts.

Izskanējusi arī cerība, ka ar laiku varētu izveidoties pat speciāla advokātu un juristu darbības niša tieši trauksmes cēlēju aizstāvībai. Viņu interese tad būtu saņemt noteiktu procentu no tiesas piespriestās kompensācijas, kas darba devējam būtu jāizmaksā darbiniekam. Tātad likuma būtība – trauksmes cēlēju nedrīkst atbrīvot no darba kā sodu par to, ja viņš ziņojis par darbavietā novērotiem pārkāpumiem.

Tests - ko tu zini par alus vēsturi?

Tests - ko tu zini par alus vēsturi? 8

Alus plūdi Londonā – vai tas maz ir iespējams? Izpildi testu par alus vēsturi, uzzini pārsteidzošus faktus un tiec pie sertifikāta! Neizpaliks arī balva.

Lasi vēl