Valsts pārvaldē trūkst apmēram 7-8% darbinieku

3 komentāri
Valsts pārvaldē trūkst apmēram 7-8% darbinieku
LETA

Valsts pārvaldē patlaban trūkst vidēji aptuveni 7-8% darbinieku, lai gan saprātīgs rādītājs, uz kuru jātiecas, būtu zem 5% kadru iztrūkums, intervijā TV3 ziņu raidījumam “900 sekundes” pastāstīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Īpaši liela kadru mainība – vairāk nekā 30% – redzama Konkurences padomē, bet vairākos citos valsts resoros tā par 10% pārsniedz vidējo, atzina Valsts kancelejas direktors. Kopumā lielākais kadru iztrūkums ir ar iepirkumu jomu un informācijas tehnoloģijām (IT) saistītos amatos.

Viņš atzina, ka samērā lielajai kadru mainībai valsts pārvaldē iemesli ir dažādi, no kuriem kā galvenie izceļami atlīdzība un izdegšana, kā arī ir citi faktori.

Valsts iestādēm esot grūti piesaistīt ne tikai kvalificētus iepirkumu un IT speciālistus, bet arī būvinspektorus, un tas pamatā esot konkurētnespējīgā atalgojuma dēļ.

Vaicāts, kas cilvēkus motivē nākt strādāt valsts pārvaldē, Citskovskis atbildēja, ka tā ir iespēja strādāt valsts labā, paveikt lietas, kas ietekmē visu valsti, visu sabiedrību kopumā.

“Tas ir interesants darbs, tas ir aicinājums, bet nav mazsvarīgs arī atalgojums. Tajā brīdī, kad cilvēks jūtas nenovērtēts, viņš atstāj valsts pārvaldi,” norādīja valsts augstākais ierēdnis.

Lūdzot komentēt plānotās izmaiņas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz valsts pārvaldē nodarbinātajiem maksāt 80% no tā, kādu atalgojumu vidēji saņem attiecīgajā profesijā privātajā sektorā līdzvērtīga darba veicējs, viņš teica, ka nepieciešama vēl nedēļa likumprojekta “noslīpēšanai” pilnībā.

Patlaban reālais atalgojums valsts pārvaldē būtiski atpaliek no samaksas par darbu privātajā sektorā. “Atsevišķās nodarbināto kategorijās ir par 30-40% mazāks [atalgojums] par līdzīga darba veikšanu. Mērķis ir 80% privātā sektora. Vispirms jāsakārto sistēma, jāpieņem likumprojektu, kas, paredzam, stātos spēkā tikai 2022. gadā. Nākamā gada laikā sekos pamatīga revīzija, balstoties uz jauno likumu, visu amatu pārkvalificēšana. Izveidojam šo sistēmu un no 2022. gada – sākam strādāt ar šo jauno atlīdzības likumu,” pauda Citkovskis.

Komentējot Valsts kontroles iebildumus, ka algas neesot piesaistītas sasniedzamajiem mērķiem, Citkovskis teica, ka vienotā “paketē” tiek virzīts arī jautājums par atalgojumā būtisko nozīmi darba snieguma rādītājiem, sākot no iestādes, tās vadītāja un katra darbinieka individuāli, kam būs noteikti rādītāji, pēc kuriem tiks vērtēts sniegums. Pamatojoties uz novērtējumu, tiks izmaksāta atlīdzība un piemaksas. Piemaksas netiks izmaksātas, nevērtējot paveikto. “Gribam to sistēmu, kas 10 gadus nav grozīta un “plīst” pa visām šuvēm, pārskatīt, noteikt konkurētspējīgas pamatalgas, pamatīgi revidējot piemaksas, mazinot šo piemaksu apmēru no 60%, kas ir šobrīd līdz maksimums 30%, bet ļoti sasaistīt ar katra individuālā cilvēka sniegumu,” viņš teica.

Komentējot atalgojumu valsts pārvaldē pēc reformas, viņš sacīja, ka arī tad nevienam ierēdnim alga nedrīkstēs pārsniegt Ministru prezidenta algu – tas ir maksimālais limits. Iecerēts izveidot arī valsts ekonomikas attīstībai piesaistītu atalgojuma skalu. Augstākās amatpersonas varētu saņemt pamatalgu vairāku tūkstoši apmērā, revidējot piemaksas.