1 komentārs

Tieši pirms 80 gadiem 11. novembrī svinīgi iesvētīts viens no galvenajiem Latvijas valstiskuma simboliem – Rīgas Brāļu kapu memoriāls. Kapu pilnīgai restaurācijai būtu nepieciešami aptuveni divi miljoni eiro. Salīdzinājumam – tikpat, cik katru gadu tiek atvēlēts tā dēvētajām Saeimas deputātu kvotām. Tomēr, lai gan pēdējo gadu laikā notikuši kapu restaurācijas darbi, tas lielā mērā noticis par iedzīvotāju ziedojumiem.

Lāčplēša dienu Brāļu kapos šodien atzīmēja Valsts prezidents, augstākās amatpersonas un ārvalstu viesi. Tomēr pēc viņu izklīšanas Brāļu kapos notika ikgadējā ziedojumu vākšanas akcija. “Ar šodienas saziedoto naudu mēs restaurēsim kreisās puses zirgus un aizmugurējās vārtu fasādes,” stāsta Brāļu kapu fonda valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna.

Līdzīgi kā Brīvības pieminekļa, arī Brāļu kapu īpašumtiesību statuss ir neskaidrs. Tie pieder visai tautai, bet, kam tieši par tiem jāatbild, skaidrības nav. Kapus apsaimnieko pašvaldības iestāde – Rīgas pieminekļu aģentūra. Pašlaik kapu restaurācija notiek lēni un pakāpeniski. Finansējuma avoti – Rīgas domes nauda, valsts budžeta līdzekļi un ziedojumi. “Un valsts devums diemžēl nav pirmajā vietā, bet tas ir zemākajā vietā,” norāda Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis.

Galvenais kapu apsaimniekotājs par nepareizu uzskata situāciju, ka memoriāla restaurācija tik lielā mērā ir atkarīga no ziedojumiem.

Guntis Gailītis, Rīgas pieminekļu aģentūras direktors:

Tā nav tikai svētvieta vai kapsēta, bet tā ir ļaužu pulcēšanās vieta nozīmīgos datumos! Šodien visas valsts amatpersonas tur bija. Šīm amatpersonām vienreiz būtu jāsanāk kopā un jāsaka: “Mīļie, sakārtosim šo nacionālo memoriālu!”.

Aģentūrā lēš, ka pilnīgai kapu restaurācijai nepieciešami vēl aptuveni divi miljoni eiro. Tomēr pašlaik valsts kapu restaurācijai atvēl tikai aptuveni 36 tūkstošus eiro gadā, stāsta Kultūras ministrijas pakļautībā esošajā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā.

Mārīte Putniņa, VKPAI Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja:

No otras puses, varbūt tas arī nav slikti, ka sabiedrība piedalās šī ļoti nozīmīgā pieminekļa saglabāšanā. Galu galā šie objekti – gan Brīvības piemineklis, gan Brāļu kapi – ir būvēti par ziedotāju līdzekļiem. Varbūt atgriešanās pie šīs tradīcijas no tāda sabiedrības attieksmes viedokļa arī nav mazsvarīga. Cita lieta – tam nevajadzētu būt noteicošajam pieminekļu restaurācijā.

2018. gadā Latvija svinēs simtgadi. Rīgas pieminekļu aģentūrā uzskata, ka šo datumu būtu cienīgi sagaidīt ar pilnībā restaurētiem Brāļu kapiem.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl