Valsts neizmaksās kompensācijas zemniekiem par sausuma radītajiem ražas zudumiem

13 komentāri

Apdrošināšanu pret sausuma radīto ražas kritumu graudaugiem izvēlējušies Latvijā ļoti maz zemnieku, taču tieši uz apdrošinātāju atlīdzībām vien nāksies cerēt. Valdība par valsts kompensāciju izmaksu sāktu domāt tikai tad, ja būtu 100% ražas zudumi, kas šajā gadījumā netiek prognozēti, stāsta TV3 Ziņas.

Zemkopības ministrijā pieņemts politisks lēmums nemaksāt valsts kompensācijas lauksaimniekiem, kuriem karstuma dēļ tagad mazinājusies graudaugu raža vai uz lauka sažuvusi daļa dārzeņu. Zemniekiem vajadzējis izmantot iespēju, ka Lauku atbalsta dienests sedz 70% apdrošināšanas polises iegādes izmaksu. Ministrijā saka, ka tie, kuri to neizmantoja, paši esot vainīgi.

”Pagājušajā gadā tieši tādēļ Covid-19 atbalstā tika paredzēti 5 miljoni eiro sējuma apdrošināšanai pret klimata riskiem – plūdiem, sausumu. Valsts jau ir sniegusi savu atbalstu caur šo apdrošināšanu,” skaidro zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglītis.

Un apdrošināšanas kompānijas jau saņēmušas pirmos pieteikumus no zemniekiem par ilgstošā karstuma nodarīto skādi graudaugiem. Apdrošināšanas atlīdzības gan vēl nav izmaksātas. Tiek gaidīts, kad zemniekam tuvākajā meteoroloģiskajā stacijā būs fiksēts tāds rādījums, kas atbilst valstī noteiktajai sausuma definīcijai. Turklāt, lai arī pēc sajūtām ir karstums, tomēr arī augsnes mitruma indekss vēl nav nokrities līdz apdrošināšanas atlīdzību izmaksāšanas kritērijam. Šīs nianses esot iemesls, kāpēc graudaugu audzētāji kūtri apdrošinās tieši pret sausuma risku.

”Pat ja es būtu apdrošinājies pret sausumu, es redzu, ka ir zaudējumi pēc ražas, bet tie kritēriji jau netiek izpildīti. Pat ja esmu apdrošinājies, nav teikts, ka saņemtu kompensāciju. Ir jāizvērtē, vai tev to vajag, cik tas izmaksā; vai tas vispār iestāsies, cik liela ir tā iespējamība,” stāsta Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Kaspars Melnis.

Apdrošinātāju asociācijā esošo kompāniju dati liecina, ka 2018. gadā 246 lauksaimnieki apdrošināja sējumus un stādījumus. Pērn skaits trīskāršojies līdz 824 zemniekiem: ”Vienlaikus pieaug arī apdrošinātās platības. Tas apliecina, ka zemnieki sāk izprast, novērtēt un lietot apdrošināšanu kā efektīvu riska vadības instrumentu. Nav pieejami dati par dažādās stihijās cietušo lauksaimnieku skaitu, bet viņiem izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības rāda strauju pieaugumu.”

2018. gadā apdrošinātāji izmaksāja lauksaimniekiem zaudējumu atlīdzībās 830 000 eiro, 2019. gadā 3,3 miljonus eiro, bet pērn jau 6,3 miljonus eiro. Ņemot vērā, cik valstī ir daudz zemnieku un sējumu platības, sevi apdrošina joprojām pārāk niecīgs skaits. Tie, kuri to izvēlas darīt, apdrošina sējumus un stādījumus pret krusas, lietusgāžu, vētras, pārziemošanas, zvēru un putnu nodarīto postījumu radītiem zaudējumiem.

”Tieši pagājušā nedēļā no 13. līdz 16. jūlijam bija diezgan spēcīgas vētras Latvijā, un šobrīd ir diezgan daudz pieteikumu no klientiem. Tieši tagad strādājam ar klientiem, kuriem ir vairāk nekā 100 hektāru krusas nopostīti, un atlīdzības izmaksas būs mērāmas desmitos tūkstošos eiro,” skaidro ”BALTA” Privātā īpašuma un speciālo produktu pārvaldes vadītājs Armands Lagons.

Zemkopības ministrijā iesaka lauksaimniekiem vairs nepaļauties uz valsts izmaksātām kompensācijām dabas stihiju gadījumos. Mērķis ir pieradināt zemniekus apdrošināt sējumus un stādījumus. Zemnieku Saeimā saka, ka šajā pieradināšanā sākotnēji svarīgs ir valsts atbalsts polišu iegādē: ”Mums ir svarīgi, lai valsts, Zemkopības ministrijas personā, nesamazina šo atbalstu polišu iegādē. Šis atbalsts ir 70%, nākamajā plānošanas periodā zemkopības ministrija iecerējusi atbalstu samazināt līdz 50%. Ir skaidrs, ka daļā lauksaimnieku tas radīs sašutumu. Mēs pat nevaram runāt par platību pieaugumu, bet kāda daļa lauksaimnieku vairs nebūs gatava apdrošināt ne sējumus, ne lopus.”

Aplēses liecina, ka apdrošināt, piemēram, ziemas rapsi, izmaksā vidēji ap 30-50 eiro/ha, ziemas kviešus līdz 30 eiro/ha.

”Pamatā, kas apdrošinās, ir zemnieki ar lielajām platībām, kuriem ir vairāk nekā 500 hektāru. Tur jau tās polišu izmaksas ir lielas. Mēs esam uzlikuši fokusu uz mazajiem un vidējiem zemniekiem, cenšamies ar tiem strādāt,” skaidro Lagons.

Līdz šim visaktīvāk savus laukus apdrošina saimnieki Zemgalē, vismazāk – Latgalē.

13 komentāri