1 komentārs

Daļa ģimenes ārstu jūtas aizvainoti par Valsts kontroles revīzijas atzinumā teikto, ka ģimenes ārstu praksēm ir problēmas izpildīt kvalitātes kritērijus. Taču Veselības ministrijai pagaidām nav atbildes uz Valsts kontroles pārmetumu par medicīniskās aprūpes pieejamības problēmām laukos. Šodien visas puses tikās Saeimā un diskutēja ar deputātiem.

Valsts kontroles revīzijā, analizējot ģimeņu ārstu darbu, secināts, – procentuāli daudz ārstu nenodrošina pacientiem profilaktiskās apskates. Vājā līmenī esot arī dažādi “skrīningi”, kas ir sastāvdaļa ārstu kvalitāti noteicošajiem 13 rādītājiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Te mēs redzam satraucošās tendences, ka lielā skaitā gadījumu netiek sasniegts, un šo rādītāju izpilde pasliktinās. Piemēram, kaut vai tādu būtiski rādītāju kā vēža skrīninga veicināšana vai dažādu sirds un asinsvadu slimību agrīna diagnostika,” norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Ģimenes ārstu kvalitātes rādītāju pasliktināšanās skaidrojama ar apmaksas sistēmu, kas nemotivējot pacensties, tamdēļ Valsts kontrole iesaka Veselības ministrijai domāt par izmaiņām. “Ja 90% no apmaksas veido fiksētais maksājums par katru pacientu, un tikai 1% ir par kvalitatīvo rādītāju sasniegšanu, tad šī motivācija nav īsti pareiza no finanšu puses,” turpina Krūmiņa.

Valsts kontrole arī secinājusi – ļoti daudzos gadījumos ģimenes ārsti nevajadzīgi sūta pacientus pie speciālistiem, tādējādi tērējot gan kvotas, gan radot gaidīšanas rindas tiem, kam patiešām speciālistu konsultācijas nepieciešamas. Ģimenes ārsti šodien Saeimas deputātu priekšā aizstāvējās, ka viņi ir situācijas ķīlnieki, jo nosūtīt pacientu uz izmeklējumu bez speciālista atzinuma nav iespējams.

“Ir izmainīta likumdošana, pēc kuras mums ir jānosūta pie speciālista obligāti uz kādiem izmeklējumiem, piemēram, lai veiktu magnētisko rezonansi. Mēs, ģimenes ārsti, to nevaram veikt, mums pa priekšu ir jānosūta pie speciālista,” skaidro Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.

Emocionāli spraigas izvērtēs diskusijas par veselības aprūpes nepieejamību laukos. Valsts kontroles atzinumā secināts, ka 45 pagastos Latgalē cilvēkiem nav sasniedzams ne ģimenes ārsts, ne feldšera punkts. Lai mērotu desmitiem kilometru attālumu uz tuvāko, nav sabiedriskā transporta.

Situācija laukos, sevišķi Latgalē, esot dramatiska, – sacīja Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. Lai nokļūtu pie pacientiem mājās, ārsti no savas kabatas sedz izmaksas, jo valsts neapmaksā degvielu. “Mēs īstenībā esam ļoti pārstrādājušies. Kā mēs varam strādāt vairāk nekā varam, ja mums par to arī nesamaksā, ja mūsu finansējums nav sasniedzis pat 2008. gada līmeni,” viņa saka.

Reaģējot uz Valsts kontroles aktualizētajām problēmām, Veselības ministrija sola risinājumus. Saeimas komisija noteica ministrijai atskaitīšanās laiku – nākamā gada februāris. Mazākumā palika prasība problēmas atrisināt jau pēc pusgada.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Tests - ko tu zini par alus vēsturi?

Tests - ko tu zini par alus vēsturi? 8

Alus plūdi Londonā – vai tas maz ir iespējams? Izpildi testu par alus vēsturi, uzzini pārsteidzošus faktus un tiec pie sertifikāta! Neizpaliks arī balva.

Lasi vēl