Valsts kontrole: Covid-19 krīzē piešķirtais finansējums izlietots atbilstoši

0 Komentāru
Valsts kontrole: Covid-19 krīzē piešķirtais finansējums izlietots atbilstoši
EDIJS PĀLENS, LETA

Covid-19 krīzē piešķirtais finansējums izlietots atbilstoši, bet atsevišķos gadījumos naudas piešķīrums nebija ekonomiski pamatots, secinājusi Valsts kontrole.

Valsts kontrole ir noslēgusi 26 finanšu revīzijas par 2020. gada pārskatiem ministrijās un centrālajās iestādēs. Apkopojot sniegtos atzinumus, Valsts kontrole secina, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2020. gada rezultāti ir pozitīvāki.

No 26 atzinumiem par gada pārskata sagatavošanas pareizību viens ir ar iebildēm, savukārt no 18 sniegtajiem atzinumiem par atbilstības jautājumiem viens ir ar iebildēm un viens – negatīvs.

Kopumā no 26 finanšu revīziju ziņojumiem 19 ir tādi, kuros revidenti nav norādījuši trūkumus. Septiņos revīziju ziņojumos ir atklāta informācija par dažādām neatbilstībām, trūkumiem, problēmām un situāciju neskaidrību, un lielākais neatbilstību īpatsvars ir saistīts ar ilgtermiņa ieguldījumu uzskaiti un uzkrājumiem izdienas pensijām. Pateicoties revidentu darbam, gada pārskatos labotas kļūdas 185,8 miljonu eiro apmērā.

2020.gada finanšu revīzijās kopumā Valsts kontrole revidējamām vienībām ir sniegusi 75 ieteikumus, no kuriem lielākā daļa – 41 ieteikums – ir attiecināma uz galveno revīzijas jautājumu – izdevumi un atbalsts Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanai. Par šo jautājumu sniegti arī pieci priekšlikumi Ministru kabinetam.

Covid-19 pandēmijas laikā Valsts kontrole pārorientēja savu darbu, lielu daļu iestādes resursu novirzot tieši ar pandēmijas pārvarēšanu saistīto izdevumu izlietojuma pārbaužu veikšanai, šo nosakot kā galveno revīzijas jautājumu. Pabeidzot pārbaudes un publiskojot to rezultātus, Valsts kontrole atzīst, ka kopumā ministrijas un iestādes papildus piešķirtos līdzekļus ir izlietojušas atbilstoši to piešķiršanas mērķim. Tomēr atsevišķos pasākumos nav saskatāma valsts atbalsta tieša sasaiste ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un atbalsta sniegšanai definētie kritēriji nav bijuši pietiekami ekonomiski pamatoti, kā arī konstatēti citi trūkumi.

Pārbaudot 92% no Covid-19 krīzes pārvarēšanai faktiski izlietotajiem 967 miljoniem eiro, lielu daļu 2020.gada finanšu revīziju rezultātu Valsts kontrole publiskoja jau aizvadītā gada laikā, izdalot tos 25 revīzijas starpziņojumos, kuru publiskošanas gaitā Valsts kontrole sniedza 34 ieteikumus un piecus priekšlikumus. Uzreiz pēc pārbaužu pabeigšanas institūcijām bija iespēja veikt nepieciešamos uzlabojumus un novērst trūkumus, kā arī sabiedrībai bija pieejama informācija par pārbaužu starprezultātiem.

Lasi arī:

Apkopojot līdz šim paveikto, Valsts kontrole secina, ka šobrīd vairākos atbalsta instrumentos ir novērsti nelīdzvērtīgi nosacījumi atbalsta saņēmējiem, ir samazināts administratīvais slogs un vienkāršoti atbalsta administrēšanas mehānismi, kā arī uzlabojusies procesu caurskatāmība. Piemēram, samazināti nelīdzvērtīgi nosacījumi potenciālajiem dīkstāves atbalsta saņēmējiem, pārskatīts atbalsta saņēmēju loks un paredzēta iespēja saņemt atbalstu, strādājot pie vairākiem krīzes skartajiem darba devējiem. Iedzīvotājiem ar līdzvērtīgu ienākumu līmeni ir nodrošinātas iespējas saņemt līdzvērtīgu atbalstu no pašvaldības.

“Tāpat ir novērsti nelīdzvērtīgi nosacījumi atbalsta saņemšanai radošajām personām, kā arī panākti taisnīgi atlīdzības nosacījumi paaugstinātas slodzes un Covid-19 radīta riska apstākļos strādājošiem veselības un iekšlietu resora darbiniekiem,” piebilda Valsts kontrolē.

Vienlaikus revidenti norāda, ka, lai arī kopumā Covid-19 pārvarēšanai piešķirtie līdzekļi izmantoti atbilstoši piešķiršanas mērķim, tomēr atsevišķos gadījumos konstatēts, ka paredzētajiem atbalsta pasākumiem nav saskatāma tieša sasaiste ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu un atbalsta sniegšanai definētie kritēriji nav bijuši pietiekami ekonomiski pamatoti.

Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins otrdien preses konferencē kā piemēru ekonomiski nepamatotam atbalstam minēja lauksaimniecības nozari, kurai tika piešķirts 45,5 miljonu eiro atbalsts, no kuriem izlietoti 37,54 miljoni eiro.

Lauksaimniecības nozarē kā kritērijs atbalsta saņemšanai tika izvirzīts apgrozījuma kritums par 5% vai apgrozījuma krituma neesamība, turklāt atbalsta saņēmēji tika vērtēti nevis katrs atsevišķi, bet gan pēc vidējā nozares rādītāja.

Savukārt tūrisma nozarē, kura no Covid-19 cieta daudz vairāk, atbalsta saņemšanas kritēriji bija krietni stingrāki – apgrozījuma kritums par 30% vai vairāk, turklāt rūpīgi tika izvērtēts katrs konkrētais atbalsta saņēmējs. Kopumā tūrisma nozares atbalstam piešķirti 19,36 miljoni eiro, no kuriem izmantoti 16,28 miljoni eiro.

“Līdz ar to varam secināt, ka atbalsts lauksaimniecībai bija daudz dāsnāks un tika izmaksāts pēc daudz labvēlīgākiem nosacījumiem,” sacīja Korčagins.

Viņš piebilda, ka arī eksportējošiem uzņēmumiem izmaksāto atbalstu saņēmuši uzņēmumi, kuri Covid-19 krīzē nemaz nav cietuši, bet gluži pretēji audzējuši eksporta apmērus un darbinieku skaitu. Revidenti secinājuši, ka vismaz diviem eksportējošiem uzņēmumiem izmaksāts nepamatots atbalsts 93 596 eiro apmērā.

Tāpat Covid-19 krīzes pārvarēšanai piešķirtais atbalsts izmantots dažādiem remontdarbiem kultūras iestādēs un slimnīcās, kas, Valsts kontroles ieskatā, ir nepieciešami pasākumi, taču nav saistīti ar Covid-19 krīzi.

Korčagins pastāstīja, ka neskaidrie kritēriji radījuši situāciju, ka arī Kultūras ministrija nereti atbalstu radošajām personām izmaksājusi nepamatoti. Piemēram, atbalstu varējušas saņemt personas ar 960 eiro ienākumiem mēnesī, bet nav varējušas saņemt personas ar 450 eiro ienākumiem. Nepietiekamas pieteikumu izvērtēšanas dēļ Kultūras ministrija neatbilstoši izmaksājusi pabalstus 136 652 eiro apmērā.

Tāpat problēmas radījusi prasība medicīnas darbiniekiem uzskaitīt stundas, kuras nostrādātas Covid-19 pacientu tiešā aprūpē. “Rezultātā dažādās slimnīcās par vienlīdzīgu darbu mediķi saņēmuši dažādu samaksu. Atsevišķas slimnīcas šo stundu uzskaites lielā administratīvā sloga dēļ tam atmeta ar roku un nepieteicās papildu samaksai mediķiem,” sacīja Korčagins.

“Atbalsta sniegšanas kritēriji ir bijuši neskaidri un dažādi interpretējami, bet atbalsta administrēšanas mehānismi ir radījuši nevajadzīgu administratīvu slogu un izmaksas. Revidenti secinājuši, ka atsevišķos gadījumos atbalsts sniegts, pārkāpjot noteiktos kritērijus un nenodrošinot caurskatāmu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu,” secina revidenti.

Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas pasākumi turpinās, un 2021.gada pirmajos četros mēnešos Ministru kabinets ir atbalstījis 1,342 miljardus eiro papildu finansējuma piešķiršanu un pārdali resoriem pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanai – tas ir jau par 100 miljoniem eiro vairāk nekā 2020.gadā kopumā. Tāpēc Valsts kontrole aicina valdību vienoties par kopīgiem atbalsta sniegšanas principiem un rūpīgi vērtēt resoru atbalsta pieprasījumu pamatotību, krīzes ietekmi uz atbalstāmo nozari vai sabiedrības grupu un sniegtā atbalsta solidaritāti.

0 Komentāru