6 komentāri

Sākusies to bēgļu atgriešanās, kuri Latviju pameta, lai dotos labākas dzīves meklējumos uz turīgākām Eiropas valstīm.

Ar Latvijā izsniegtiem dokumentiem viņi citur nevar dabūt ne legālu darbu, ne pabalstus, un nu – brauc atpakaļ. ”Bēgļu otrais vilnis” – tā to sauc Iekšlietu ministrijā. Taču šis otrais vilnis var radīt lielas problēmas – atkārtotajiem iebraucējiem pašiem uz savām kājām nostāties ir vēl grūtāk, un viņi var reāli palikt uz ielas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Piemēram, Tariks ir bēglis no Irākas. Pēc oficiālā statusa iegūšanas viņa ģimene ar septiņiem bērniem nonāca bezizejā. Par pabalsta summu 139 eiro mēnesī dzīves vietu ģimenei atrast neizdevās, darbu – arī ne. Daudz nedomājot, ģimene devās uz Vāciju. Taču nu Tariks ir spiests atgriezties – Vācijā viņam atteica izsniegt darba atļauju, jo viņš pirmreizēji ir reģistrēts kā bēglis Latvijā. Šobrīd Tariks dzīvo pie paziņas un izmisīgi meklē darbu. Nepalīdz pat krievu valodas zināšanas.

Tariks, bēglis no Irākas:

Es jau biju bez maz vai darbu atradis – tepat “Makdonaldā”. Bet viņi mani nepieņem darbā, jo likums prasot zināt latviešu valodu. Es protu tikai krieviski. Latvijā tik daudzi runā krieviski… Ko man darīt, ja es gribu strādāt? Kaut vai nedaudz nopelnīt, lai varu bērnus uzturēt? Ir grūti…

Atbildes uz Tarika jautājumu – ko iesākt šajā situācijā – nav arī atbildīgajām valsts iestādēm. Labklājības ministrijā pat pieļauj, ka pēc atgriešanās bēgļi nonāks vēl sliktākā situācijā nekā pirms tam, jo, piemēram, mentora pakalpojumi, viņiem vairs nepienākas.

Ministrijas ieskatā bēgļi Latviju izmantojuši kā vietu, kur saņemt statusu un nozust, taču tagad viņi saskaras ar realitāti.

Egīls Zariņš, Labklājības ministrijas pārstāvis:

Lielā mērā paši sev iešāva kājā! Ja reiz gribējās, kur ir labāk, kur naudiņa ir vairāk un kur dzīve ir krāsaināka un krāšņāka, nu – tā ir arī viņu atbildība… Viņi jau šeit nav cilvēki,  kuri mums kā valstij ir vienkārši jāuztur, viņiem pašiem arī ir jāsadarbojas.

Savukārt Iekšlietu ministrijā cer, ka Tarika fiasko darba meklējumos Vācijā kalpos kā signāls citiem Latvijā esošajiem bēgļiem –  labāk tomēr kārpīties šeit pat nekā vēlāk sākt no nulles. Bēgļi par to brīdināti, taču nav klausījušies.

TOP komentāri

  • Anna
    +5 +2 -3

    Anna

    Tiešām pretīgi klausīties. Latvija mēdz būt tik drausmīga vieta. Nabaga Tariks, nepaveicās ar valsti. Ceru, ka tomēr viņam viss izdosies.
  • monta jakovela
    +1 +1 0

    monta jakovela

    Raxta autorei vajadzētu piespriest kādu naudassodu vai sabiedriskos darbus par informācijas sagrozīšanu un faktu noklusēšanu.
  • Human Right Activist
    0 0 0

    Human Right Activist

    Linda, atceries, ka pret taviem tautieshiem Lielbritaanijaa izturaas taa pat, kaa tu izturies pret Tariku. Arii tavi radi pameta valsti labaakas dziives mekleejumos. Tikai atshkiriiba taada, ka Tariks pameta savu valsti kara deelj. Skaties, ka pati kaadreiz nenonaac taadaa pat situaacijaa kaa Tariks..

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl