Valsts augstskolām būs jānodrošina vismaz 1000 studējošo; privātajām – ne

2 komentāri
Valsts augstskolām būs jānodrošina vismaz 1000 studējošo; privātajām – ne
Foto: LETA

Saglabāta norma, ka valsts dibinātām augstskolām, lai tās drīkstētu darboties, jānodrošina ne mazāk kā 1000 studējošo, taču uz privātajām mācību iestādēm šāda prasība neattieksies, vēsta TV3 Ziņas.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti piektdien, 18. septembrī, turpināja spriest par augstākās izglītības pārvaldības reformu un piektdien ķērās klāt otrajam augstākās izglītības iestāžu jaunveidojamajam tipam – lietišķo zinātņu augstskolām. Arī par tām raisījās plašas debates, kuru jēgu daži deputāti apšaubīja.

“Šī diskusija nekur šobrīd neved. Mēs lēkājam no vienas tēmas uz otru šajā sēdē un nenonākam pie neviena reāla balsojuma. Tas noteikti būtu jāmaina,” pauda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP).

Daudz laika deputāti veltīja, spriežot par ierosinājumu lietišķo zinātņu augstskolas saukt vienkārši par “augstskolām”. Taču secināja, ka iecere nav atbalstāma, jo vārdu “augstskola” likumā attiecina arī uz universitātēm, kas radītu pārpratumus.

“Lielais jautājums – lietišķo zinātņu augstskola. Vai ministrija uzstāj uz to, ka mēs paliekam? Vai jūs piedāvājat kādu citu risinājumu? Ir lietišķo zinātņu augstskola, zinātņu augstskola, augstskola. Tad pie kā jūs paliekat?’ vaicāja Saeimas Izglītības komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”).

Tikmēr Znotiņš atbildēja, ka derētu piedāvātā norma par lietišķo zinātņu augstskolu, ko Ašeradens apstiprināja.

Pretēji Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam deputāti vienojās, ka privātajām augstskolām nebūs jāievēro minimālais – 1000 studējošo – skaits. Tiesa, vēršot uzmanību, ka tomēr būs jāvienojas par jauniem kritērijiem, kā uzlabot izglītības kvalitāti augstskolās.

“Nevar nepiekrist Izglītības un zinātnes ministrijai, ka mums ir zināma problēma ar mazām, ne īpaši jaudīgām augstskolām. Kā mēs varam caur šo tipoloģiju atrisināt problēmu, ka mums ir dažas gan privātas, gan neprivātas, publiskās augstskolas, kas nav, teiksim tā, nekādos sasniegumu topos. Un nav skaidrs, kā mēs tās varam kvalitatīvi uzlabot, nemainot augstskolu skaitu,” vērsa uzmanību Saeimas deputāte Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”).

Reforma paredz ieviest arī augstākās izglītības iestāžu trešo tipu – mākslas un kultūras augstskolas.

“Tā, kā tas ir šobrīd uzrakstīts, to var pārprast un interpretēt pilnīgi citādāk. Un šāda negatava redakcija nav balsojama,” iebilda Saeimas deputāts Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība).

Vairāku iebildumu dēļ par tām nekāda vienošanās pagaidām netika panākta.

Darbs ir laikietilpīgs, jo likuma izmaiņas tiek vērtētas ļoti pretrunīgi. Turklāt jāizskata vairāk par trīssimt priekšlikumiem. Taču Saeima ir apņēmusies šā sasaukuma laikā augstskolu pārvaldības reformu pieņemt.