Valkas iedzīvotāji turpina deklarēties Igaunijā, lai saņemtu tur esošās priekšrocības

101 komentārs

Valkas iedzīvotāji turpina deklarēties kaimiņu pilsētā Valgā, lai gūtu Igaunijas iedzīvotāja priekšrocības. Lai gan tendence samazinās, joprojām pašvaldība var vien noraudzīties, kā latviešu sapelnītie nodokļi nonāk Igaunijā. Valkas vadība cer, ka valdība īpaši nāks pretī nelielajam novadam, piemēram, negūtos nodokļus sedzot, bet šobrīd nekas par to neliecina, stāsta TV3 Ziņas.

Kārojot kaimiņvalsts sociālos labumus, Valkas iedzīvotāji turpina deklarēties Igaunijā. Šādu valcēniešu skaits jau krietni pārsniedzis 1000.

Dzīvot Valkā, bet deklarēties otrpus robežas esošajā Valgā, šajā pusē ir realitāte jau gadiem. Aplēsts, ka nu jau Igaunijā deklarējušies ir aptuveni 1200 Valkas novada un pilsētas iedzīvotāju.

Kārdinājumi deklarēties otrpus robežai jau gadiem ir nemainīgi – kļūstot par, it kā, Igaunijas iedzīvotāju, valcēnieši gūst dažādus sociālos labumus, kurus Latvijas pusē deklarētie, tādā apjomā saņemt nevar.

”Slimnīcu pieejamība. Nav mums šeit, visi iet uz Valgu. Darba iespējas,” norāda Aivo.

”Mums te tā tuvākā slimnīca ir Valmierā un, ja kaut kas notiek, tad ir Valga, un arī tas ir iemesls, to speciālistu dēļ. Tagad jau kaut kādu daļu mums atmaksā, bet vienalga,” skaidro vietējā iedzīvotāja Evita.

Tomēr daudzi iespēju raduši un katrs zaudētais iedzīvotājs Valkas pilsētai rada budžeta robu.

”Viņi tērē lielāko daļu naudas Latvijas pusē. Un Latvijas valsts, neapšaubāmi caur PVN, ir ieguvēji. Taču pašvaldība ir zaudētāja divreiz. Pirmo reizi, jo šos cilvēkus nerēķina budžeta aprēķinā. Otra lieta ir tā, ka, viņi strādā Igaunijā un mums neienāk iedzīvotāju ienākuma nodoklis,” skaidro Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Pašvaldība aplēsusi, tai katru gadu šī iemesla dēļ budžetam garām paiet 500 000 līdz 800 000 eiro, kas nelielajam novadam nav maza nauda. Tai pat laikā daudzi Valgā tikai piedeklarējušies, taču joprojām dzīvo Latvijas pusē, tādēļ slogs pašvaldībai nekādi nemazinās.

”Prasība pēc infrastruktūras ir tāda pati – skolas, bērnudārzi, ielas un ietves, protams, arī šie cilvēki vēlas, lai būtu visaugstākajā līmenī. Kamēr Igaunijas valsts ekonomika, nodokļi un sociālā palīdzība būs sekmīgāka, tikmēr šādi cilvēki būs. Un mēs lokāli to nevaram atrisināt,” pārliecināts ir Krauklis.

Šo iemeslu dēļ pilsēta jau vairākkārt vērsās pie politiķiem, vēloties, lai Valkai nosaka īpašu statusu, kas zaudējumus ļautu segt.  Piemēram, lai iedzīvotāju skaitā, kas tieši ietekmē arī pašvaldības maciņa biezumu, ieskaita arī Igaunijā deklarētos vai arī nosaka atsevišķu dotāciju. Šādam priekšlikumam piekristu arī Latvijas pašvaldību savienība, kuras priekšsēža vietnieks gan ir pats Krauklis.

”Atbalstam būtu jābūt visā pierobežā. Pierobežā veidojas nomales, un Valkā vēl ir specifiska iespēja, ka vienkārši var pārdeklarēties, tur, protams, būtu vajadzīgs kaut kāds papildu atbalsts šai pilsētai,” norāda Latvijas Pašvaldību savienība vecākais padomnieks Māris Pūķis.

Finanšu ministrija gan šajā jautājumā ir lakoniska. Šāds lēmums ir nevis ministrijas kompetence, bet gan politiskā izšķiršanās. Taču esot jāņem vērā, ka šādā gadījumā pastāvētu risks, ka individuālus statusus varētu pieprasīt arī citas pašvaldības, jo ne tikai Valkas iedzīvotāji izvēlas deklarēties citviet.

101 komentārs