Valdība ar pamatnostādnēm apņemas mazināt ienākumu nevienlīdzību, attīstīt sociālos pakalpojumus un veicināt augstu nodarbinātību

0 Komentāru
Valdība ar pamatnostādnēm apņemas mazināt ienākumu nevienlīdzību, attīstīt sociālos pakalpojumus un veicināt augstu nodarbinātību
REUTERS/SCANPIX

Turpmākajos septiņos gados labklājības jomā tiks īstenotas prioritātes, lai sekmētu iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinātu ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstītu pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinātu augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē, paredz valdībā uzklausītās Labklājības ministrijas un Tieslietu ministriju izstrādātās pamatnostādnes.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) atzīmē, ka adekvāti pabalsti un pensijas, sabiedrībā balstīta sociālā aprūpe, stipri un izpalīdzīgi sociālie dienesti, kvalitatīvas un iekļaujošas darba vietas ir daži no virzieniem šajās pamatnostādnēs, kas tuvāko piecu līdz septiņu gadu laikā tiks finansēti no Eiropas Savienību fondu un valsts budžeta līdzekļiem.

Plānots nodrošināt ilgtspējīgu, stabilu un adekvātu materiālo atbalstu, kas nodrošina pietiekamu ekonomisko neatkarību. Tādējādi tikšot ieviesti pasākumi, kas vērsti uz to, lai iedzīvotāji situācijās, kad tas nepieciešams, saņemtu mērķtiecīgu un pietiekamu finansiālo atbalstu.

Paredzēts arī vecināt modernu un pieejamu sociālo pakalpojumu sistēmu, kas cita starpā uzlabotu iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū. Rīcības virziens paredz turpināt veidot un attīstīt sabiedrībā balstītus pakalpojumus, lai tie būtu pieejamāki un atbilstu mērķa grupas vajadzībām.

Vienlaikus plānots pievērsties arī institucionālās aprūpes kvalitātei, tuvinot šos pakalpojumus ģimeniskai videi. Plānoti arī pasākumi un investīcijas sociālo pakalpojumu attīstībai kopumā, tos attīstot un daudzveidojot, lai iedzīvotājiem varētu sniegt nepieciešamo atbalstu. Pēc Labklājības ministrijas paustā, tiks turpināts iesāktais virziens sociālā darba attīstībai, veicinot un stiprinot sabiedrības uzticēšanos sociālajiem darbiniekiem, kuri nereti ir pirmie un galvenie atbalsta sniedzēji noteiktās dzīves situācijās.

Tāpat kā mērķis izvirzīts iekļaujoša darba tirgus un kvalitatīvu darba vietu nodrošināšana, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū. Šis rīcības virziens paredz pasākumus, kas sekmēs iekļaušanos darba tirgū dažādām iedzīvotāju grupām. Uzmanība tikšot pievērsta arī darba un privātās dzīves līdzsvaram nodarbinātajiem un drošas un veselībai nekaitīgas darba vide stiprināšanai visiem nodarbinātajiem, tādejādi pagarinot nodarbināto darba mūžu.

Pēc Labklājības ministrijas paustā, pamatnostādnēs iekļauta valsts nodrošinātās juridiskās atbalsta sistēmas attīstīšana, paplašinot mazāk aizsargāto personu piekļuvi tiesu sistēmai. Plānots, ka rīcības virziena ietvaros īstenotie pasākumi palielinās sabiedrības izpratni par juridiskajiem jautājumiem, savukārt mazāk aizsargātajām personām būs lielāka piekļuve tiesiskumam.

Tajā pašā laikā plānots arī stiprināt sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pārvaldību. Kā norāda ministrijā, rīcības virziens vērsts uz to, lai stiprinātu starpnozaru un starpinstitūciju sadarbību, plānojot un īstenojot dažādus pakalpojumus labklājības un darba tirgus jomās. Tāpat nozarē ir plānots pārskatīt nodarbināto plānošanas un atalgojuma sistēmu. Tikšot īstenoti ar informatīvi pasākumi, lai sabiedrībai ir pieejamāka informācija par pakalpojumiem un to saņemšanu, gan arī par nozares aktualitātēm kopumā. Tāpat plānots pievērsties savlaicīgu, ticamu un kvalitatīvu datu pieejamībai sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas plānošanai.

Pamatnostādnes nosaka jomas attīstības virzienus, taču to īstenošanai nozarē tiks izstrādāti arī vairāki plāni. Vairāki no tiem jau apstiprināti Ministru kabinetā 17.augustā: Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam, Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam, Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2021.-2023.gadam, savukārt Plāns sociālo pakalpojumu attīstībai 2022.-2024.gadam tiks izstrādāts un iesniegts Ministru kabinetam apstiprināšanai līdz gada beigām.
0 Komentāru