Vairums daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju vēlētos uzlabot ēkas tehnisko stāvokli

0 Komentāru

Daudzdzīvokļu namus daudzviet Latvijā vajadzētu nopietni remontēt. Šodien, 8. septembrī, atklāta jauna, vairāk nekā 30 miljonu eiro atbalsta programma, lai veicinātu finansējuma pieejamību šādiem remontiem. Aptaujas arī rāda, ka absolūti lielākā daļa daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju nav apmierināti ar savas mājas tehnisko stāvokli un tuvāko apkārtni. Bet pat, ja naudu varētu saņemt, lielais šķērslis aizvien ir kaimiņu nespēja vienoties, vēsta TV3 Ziņas.

Vairums daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju vēlētos uzlabot ēkas tehnisko stāvokli, taču ieceres lielākoties atduras kaimiņu strīdos un nespējā vienoties.

Pēc valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” pasūtījuma veikta aptauja atklāj, ka absolūti lielākā daļa daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju nav apmierināti ar savas mājas tehnisko stāvokli vai tuvāko apkārtni. Par šķēršļiem, kas traucē uzlabojumus veikt, lielākā daļa respondentu min nespēju vienoties ar apsaimniekotāju vai pārējiem ēkas iemītniekiem.

”Latvijas iedzīvotājs vidēji statistiski ir diezgan savrups. Mēs tiecamies neuzticēties tuvākajiem, kaimiņiem un tā tālāk, un tas, protams, apgrūtina sadarbību. Nākamā lieta, kas man šķiet, ka arī turpat blakus stāv klāt, tas ir ienākumu līmenis,” norāda pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Iespējams, pēdējam punktam varētu līdzēt jauna “Altum” atbalsta programma, kas šodien Imantā atklāta un vairs neaprobežojas tikai ar energoefektivitāti. Pieejami aizdevumi daudzdzīvokļu māju remontam daudz plašākā tvērumā.

Konkrētā programma neattiecas tikai uz ēkām, lai tās, piemēram, savestu kārtībā inženierkomunikācijas vai nomainītu jumta pārsegu. Var arī labiekārtot apkārtējo vidi. Var izvietot soliņus, bērnu laukumus velonovietnes un daudz cita.

Lai pie “Altum” kredīta tiktu, dzīvokļu īpašniekiem jāvienojas par konkrētiem plānotajiem darbiem, jāiesniedz pieteikums bankā un, ja kredītiestāde atsaka vai piedāvā nesamērīgus nosacījumus, vietā potenciāli būtu gatava stāties “Altum”.

Institūcija gatava piedāvāt aizdevumu uz laiku līdz 20 gadiem, fiksētu likmi 3,5% gadā un kopējo aizdevumu summu projektiem līdz 400 000 eiro vienai mājai.

”Piemēram, mēs esam modelējuši mājas ar 41 vai 42 dzīvokļiem, lai nomainītu tām jumtu, kas ir pietiekami liela summa. Cik tas atspoguļojas viena dzīvokļa komunālo maksājumu pieaugumā? Tie ir 13,5 eiro. Tā arī, protams, ir nauda, bet, manuprāt, tas ir pietiekami,” norāda “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Ekonomikas ministrijas ieskatā jaunā programma veicinās finansējuma pieejamību projektiem, jo sevišķi reģionos, kur tā ir problēma. Vienlaikus turpinās darbs pie risinājumiem, lai atvieglotu dzīvokļu īpašnieku vienošanos par remontdarbiem.

Patlaban, lai vienotos par ieguldījumiem, nepieciešams dzīvokļu īpašnieku vairākums.

”Tie ir nervi. Tam, kas to grib gatavot,” norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Tā situāciju raksturo biedrības “AB60” vadītāja Anita Bērziņa, kurai savulaik turpat Imantā pašai izdevās pārliecināt kaimiņus par ieguldījumiem mājā. Galvenais pēc iespējas plašāk informēt pārējos iedzīvotājus: ”Cilvēkiem ir grūti izprast, kāpēc kādam ir vēlme darīt kaut ko visiem kopēja labuma dēļ. Tā laikam nav tāda ierasta lieta pie mums vēl, ka kāds vēlas kaut ko darīt bez tādas īsti savtīgas intereses.”

Dzīvokļa īpašniece atklāj, ka pēc pirmās vienošanās reizes nākamajos projektus to sasniegt jau ir vieglāk.

0 Komentāru