Vairākās vietās Latvijā atkal manīti lāči

Pievienot komentāru
Vairākās vietās Latvijā atkal manīti lāči
INGUS GURTIŅŠ

Vairākās vietās Latvijā atkal manīti lāči, novērojumos dalās aculiecinieki.

Kāda Staiceles novada iedzīvotāja “Facebook” domubiedru grupā “Lāču izplatība Latvijā” dalījusies ar fotoattēlu, kurā redzami pirms apmēram diennakts manītie viesi Staiceles pagastā. Iepriekš lācene ar tik daudz – četriem lācēniem – Staiceles pusē neesot bijuši manīti.

Staiceles pusē lācis pēdējā laikā manīts arī iepriekš. Kāds foruma lietotājs ievietojis 9.aprīlī tapušu fotogaleriju, kurā lācis ne pa jokam izposta īpašumu.

Piektdien, 16.aprīlī, arī Madonas apkātnē Bērzaunes pagastā manīts lācis, kurš, tīkojot pēc medus, nodarījis postījumus bišu dravai.

Cits iedzīvotājs, Jānis, dalījies ar fotoattēlu, kurš liecina – lāči modušies arī Latvijas Ziemeļos – Arakstē, Lodes pagastā. Kā liecina pievienotie fotoattēli, viņam tur izpostīta bišu drava.

Lācis pēdējās dienās manīts arī Latgalē, Nirzas pagasta ciemā Zaharos pie Nirzas ezera.

Arī domubiedru grupas administrācija atzīst, ka ķepaiņi turpina apciemot barotavas un saņemtas ziņas ne tikai par ciemošanos, bet arī postījumiem bišu dravā. Piemēram, 14.aprīlī lācis apgāza bišu stropus Ipiķu pagastā.

Vienlaikus jāatceras, ka kartē norādītās vietas ir ļoti aptuvenas un balstītas uz aculiecinieku stāstīto un katrs atzīmētais punkts neapliecina, ka gadījums ir unikāls, jo viens lācis var tikt manīts vairākās vietās. Tāpat kartē neiekļuj neprecīzu un apšaubāmu iesūtīto informāciju, piemēram, ja nevar saprast, vai pēdas attēlā pieder lācim vai citam meža dzīvniekam. Atsūtītā informācija tiek apkopota reizi 3-4 nedēļās, nevis uzreiz pēc datu saņemšanas un tiek arī atgādināts, ka šī ir interešu grupa, nevis profesionāli veidots kanāls (sadarbība ar profesionāļiem pašlaik nav izdevusies).

Redzot lāci, būtiski piefisēt tā atrašanās vietu neatkarīgi no tā, vai dokumentējat šo faktu ar video, foto vai pēdu nospiedumiem, ja iespējams, vēlams telefonā vietas koordinātas atrašanās vietai – “location” jeb “spraudīti” kartē un datumu, laiku, kad novērojums veikts. Uzejot pēdas, nospiedums jāizmēra, ko var izdarīt, atrodot un nolaužot zaļu koka vai krūma zariņu, kam jābūt dzīvam, lai līdz mājām nesalūzt. Zariņu jānovieto blakus nospiedumam un jānolauž, lai izmērītu platumu. Mājās zaru jānomēra un jāpiefiksē mērījumus, ko jāpievieno ziņojumam. Ja iespējams, tad jāpievieno foto, atrašanās vietu, datumu un laiku.

Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, lai izvairītos no sastapšanās ar lāci, pastaigas laikā jāturas uz meža takām un ceļiem. Ar savu uzvedību nevajadzētu traucēt citus dabas baudītājus un meža iemītniekus, bet laiku pa laikam jāuzkāpj uz kāda zara, jāierunājas vai jāiedziedas. Rūpīgi vēro dabu sev apkārt, lai dzīvnieka klātbūtni varētu laikus pamanīt. Mežā šķērsojot nepārredzamu vietu, pastiprināti jāliek manīt par savu klātbūtni. Pamanot lāci, tam nevajadzētu tuvoties un nevajag mēģināt to panākt vai aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus. Šādā situācijā iespējami ātri, bet neskrienot jādodas prom no tikšanās vietas. Satiekot ķepaini, nevajadzētu tam griezt muguru, bet gan jāatkāpjas atmuguriski.

Nav ieteicams lācim skatīties acīs, jo dzīvnieks var to uztvert kā izaicinājumu. Jāuzvedas klusi, līdz dzīvnieks dodas savās gaitās.

Lasi vēl: Latvijā novēro arvien vairāk lāču