Vairākas slimnīcas KNAB apgalvojušas, ka tām nav korupcijas riskam pakļautu darbinieku

1 komentārs
Vairākas slimnīcas KNAB apgalvojušas, ka tām nav korupcijas riskam pakļautu darbinieku
REINIS HOFMANIS, F64

Vairākas Latvijas slimnīcas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) apgalvojušas, ka tām nav darbinieku, kuri atrastos korupcijas riska grupā, liecina KNAB sagatavotais ziņojums valdībai.

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2018. un 2017.gadu, ir ievērojami samazinājies KNAB pieņemto lēmumu skaits par konstatētajiem Interešu konflikta novēršanas likuma pārkāpumiem. Pērn visbiežāk konstatēti valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu pārkāpumi.

Tāpat, salīdzinot ar 2018.gadu, 2019.gadā samazinājies to valsts amatpersonu skaits, kuras birojs saucis pie administratīvās atbildības par amata savienošanas ierobežojumu pārkāpumiem, rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu, kā arī informācijas, kas valsts amatpersonai ir pieejama pienākumu pildīšanai, izmantošanu personīgajās interesēs.

Kopš 2017.gada ir samazinājies pašvaldībās un to izveidotajās iestādēs strādājošo valsts amatpersonu skaits, kuru darbībās konstatēti Interešu konflikta novēršanas likuma normu pārkāpumi, par kuriem piemērots naudas sods vai izteikts mutvārdu aizrādījums. Savukārt 2019.gadā, salīdzinot ar 2018.gadu, ir pieaudzis publiskas personas kapitālsabiedrībās nodarbināto amatpersonu skaits, kuras pārkāpušas Interešu konflikta novēršanas likumu.

Pagājušajā gadā augsti korupcijas riski saglabājās publisko iepirkumu jomā, vienlaikus ievērojami vairāk kriminālprocesu sākts par iespējamu prettiesisku rīcību ar publiskas personas mantu vai finanšu līdzekļiem.

Ziņojumā minēts, ka vairākas pašvaldības sagatavojušas pretkorupcijas pasākumu plānu vien pēc biroja informācijas pieprasījuma sniegt datus par šāda plāna esamību.

Tāpat vēl joprojām ir daudzas publiskas institūcijas, kurās nav ieviesta iekšējās kontroles sistēma vai sagatavoti iekšējie noteikumi, kuros būtu identificēti, analizēti un novērtēti iespējamie korupcijas riski.

No KNAB aptaujātajām 2077 institūcijām 1650 institūcijās ir sagatavots pretkorupcijas pasākumu plāns. Tādējādi birojs secinājis, ka daudzas institūcijas nepilda Ministru kabineta noteikumu prasības.

Pozitīvi vērtējama pašvaldību prakse sagatavot vienotu pretkorupcijas pasākumu plānu, kurš ir saistošs arī tās izveidotajām iestādēm vai kapitālsabiedrībām, kurās kapitāla daļas pieder pašvaldībai. Tai pat laikā aptaujas dati liecina, ka ne vienmēr šādos gadījumos par pretkorupcijas plāna esamību ir informētas visas institūcijas, uz kurām tas ir attiecināms, kas norādot uz plāna formālu esamību.

No 2077 institūcijām, kuras birojam sniegušas atbildes, 1447 iestādes identificē korupcijas riskam pakļautās funkcijas, darbības jomas un procesus. Tāpat secināts, ka iekšējās kontroles sistēmas pamatelementi netiek izmantoti efektīvi.

KNAB arī secinājis, ka institūcijas, kuras ir sagatavojušas pretkorupcijas pasākumu plānus, ne vienmēr veic plāna pārskatīšanu.

Pārsvarā institūcijas identificējušas korupcijas riskam pakļautās funkcijas, darbības jomas, procesus un amatus. Tomēr, analizējot publiskas personas institūciju sniegtos datus, secināms, ka korupcijas risku identificēšana institūcijās nereti ir formāla.

Tāpat ne visas institūcijas veic padziļinātu amata un ar to saistītu funkciju un procesu analīzi. Korupcijas apkarotāji arī secinājuši, ka ne visas institūcijas veic pretkorupcijas pasākumu izvērtējumu, kā arī, ja pretkorupcijas pasākumu plāns ir izstrādāts, ne visas institūcijas sagatavo ziņojumus par plānā iekļauto uzdevumu izpildi.

Institūciju KNAB sniegtā informācija liecina, ka no aptaujātajām 2077 institūcijām tikai 1289 institūcijās tiek apzināti nodarbinātie, kuri ir korupcijas riska grupā.

Dažas slimnīcas norādījušas, ka tām “nav tādu nodarbināto, kuri būtu korupcijas riska grupā”. Minētais liecina par to, ka iestāde nav veikusi padziļinātu analīzi korupcijas risku identificēšanā un nav izmantojusi visus tam pieejamos mehānismus, teikts ziņojumā.

Biroja ieskatā, nav pieļaujams, ka ārstniecības iestādēs nav apzināti darbinieki, kuri ir pakļauti korupcijas riskam un nav izveidoti iekšējie mehānismi šo risku mazināšanai.

Aptaujas dati arī liecina, ka ne visās institūcijās valsts amatpersonām, kuru amats pakļauts korupcijas un interešu konflikta riskam, tiek nodrošinātas apmācības par aktuālajiem jautājumiem interešu konflikta un korupcijas novēršanā.