Vairākas darbavietas un veselības problēmas – mediķi atklāti par krīzi veselības aprūpes sistēmā

1 komentārs

Ceturtdienas rītā pie Saeimas ēkas notika medicīnas darbinieku protests. Šoreiz daudzskaitlīgāks, jo vienai bezalgas atvaļinājuma dienai pievienojās pat tie, kuri līdz šim neticēja, ka kaut ko izcīnīt var arī šādi.

“LNT Ziņu TOP10” kopā ar mediķiem no Ventspils mēroja ceļu līdz protesta vietai. Lai arī Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī un Talsos kopā strādā 606 cilvēku, protestam uz Rīgu pieteicās vien nepilni 20, – lielākoties zemākā līmeņa medpersonāls – māsas, māsu palīgi, sanitāri, kas par to pauž vilšanos.

Paliatīvas aprūpes nodaļas māsu palīdze Iveta Jurova norādīja: “Jā, ir pārsteigums. Ja ir tā, ka varam braukt, un ir brīvdiena, tas ir ļoti daudziem. Tomēr vajadzēja braukt, turēties kopā. Kā strādājam komandā, tā mums arī ir jācīnās par savām tiesībām.”

Savukārt diagnostikas nodaļas radiologa asistente Ilze Bišofa pauda: “Vajadzēja braukt vairāk. Tāda iespēja ir. Vajadzēja, vajadzēja! Runāja, ka brauks, brauks, brauks.”

Mediķi no Ventspils dodas uz protestu. FOTO: ULDIS ĀBOLIŅŠ, LNT ZIŅAS

Braukt gan vēlējās šī diennakts dežūrlaborante Zaiga Rūtenberga, taču, tā kā viņa strādā Ventspils neatliekamajā palīdzībā, kas nedrīkstēja streikot, un pat pēc nakts maiņas beigām nepaspētu aizsteigties līdz Rīgai, tad atlika vien domās būs ar tiem, kas jau bija ceļā uz protestiem pie Saeimas. Vienlaikus gan viņa būtu vēlējusies vienkārši izgulēties bez modinātāja, jo lielāku ikmēneša ienākumu dēļ spiesta strādāt vairākos darbos.

“Tā atbildība ir šausmīgi liela. Man ir jāpaspēj iekļauties un pilnvērtīgi to darbu izdarīt, jo no mana darba atkarīga cilvēku dzīvība. Es taisu to diagnozi, palīdzu ārstam. Ja es kaut kur nepareizi nokļūdīšos neuzmanības dēļ vai noguruma dēļ, tam cilvēkam būs nepareiza ārstēšana vai arī palaidīs mājās un nebūs noteikta diagnoze,” uzsver Rūtenberga.

Savukārt Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vadītājs Juris Lācis satraucas, – ja veselības aprūpes finansējums Latvijā turpinās saglabāties kā zemākais Eiropā, pavisam negaidot varot pienākt brīdis, kad dzīvošana reģionos, tālu prom no Rīgas, būs spēle uz dzīvību. Nebūs, kas nodrošina dzīvībai svarīgu ārstēšanu.

“Virkne saslimšanu, kur palīdzība ir jāsniedz uzreiz – insulti. Ja nav insulta vienības Ventspilī, Liepājā vai Daugavpilī ārstu trūkuma dēļ, tas nozīmē, ka cilvēks praktiski pēc insulta ir norakstīts. Tur katra sekunde ir no svara,” saka Lācis.

Arī protestētāju busiņā mediķi uzsvēra – algas paaugstinājums vajadzīgs ne jau tikai viņām pašām, bet, lai dotu skaidru signālu topošajiem mediķiem palikt strādāt Latvijā. Personāla akūtais trūkums novedis pie tā, ka Ventspils slimnīcā uz vienu medmāsu esot 30 pacienti, lai gan normāli būtu septiņas reizes mazāk.

“Mūsu darbs ir ļoti smags. Mēs atbildām par cilvēku dzīvībām, mēs katrs. Pienācis tas brīdis, kad mums pietrūkst spēka. Mēs esam maz, bet darba ir ļoti daudz,” norāda diagnostikas nodaļas māsu palīdze Ilva Aleksējeva.

Mediķiem nav saprotams, kā valdība var nepildīt solījumu – par 20% celt zemākās algas, ja tas ir ierakstīts likumā. Šim mērķim vajadzēja valsts budžetā atrast 120 miljonus eiro, taču ir tikai 60 miljoni. Tas nozīmē, ka algas varētu pacelt uz pusi mazāk nekā valdība solīja – par 10%. No Ventspils un Talsiem uz protestu braucošos tas neapmierināja.

Ventspils slimnīcas paliatīvās aprūpes nodaļas māsu palīdze Mārīte saka: “Šis pēdējais brauciens man būs, ja tā godīgi. Ja nekas nemainās, tad mums ir jāiet prom no tās medicīnas. Paliek arvien bēdīgāk, arvien smagāks tas darbs, arvien vairāk prasīgāki paliek arī tuvinieki.”

Viņa norāda, – mājās ir tik reti, ka bērni uzdod dažādus jautājumus nevis viņai, bet atbildes meklē “Google”.

Savukārt LVASDA Ventspils slimnīcas arodorganizācijas vadītāja Olga Rozentāle norāda: “Mēs, tie vecie krītam! Lielākā daļa te visi ir slimi – muguras mums nevienam nav veselas, pensionāri, – cik ilgi mēs strādāsim. Vistrakākais un aizvainojošākais ir tas, ka pašlaik mēs izdegam, bet, ja valdība tā turpinās, nebūs jau, kas mūs ārstē. Mēs pa taisno no darba uz kapiem. Jaunie ir ļoti maz.”

Jaunie speciālisti zemās algas dēļ nenāk strādāt uz valsts medicīnas iestādēm, bet esošajiem jau tā nepietiekamā skaitā darba apjoms pieaug. Grūti fiziski un morāli, jo pacientu diagnozes ir smagas.

Paliatīvās aprūpes nodaļas māsu palīdze Mārīte saka: “Jūs nevarat iedomāties, kāds mūsu meitenēm ir veselības stāvoklis. Rokas sabeigtas. Muguras sabeigtas. Visām ir grupas, vai tiek kārtotas grupas, jo viņas vienkārši fiziski nevar. Nav normāli, ka pusgadu no darbspējas tu pavadi uz slimības lapām. Jūs nevarat iedomāties, kā tas ir, ja cilvēks ir gulošs. Viņš ir jāpozicionē, jāpabaro, jāmaina pamperi. Tas viss ir ļoti smags darbs. Un, ja es pa nakti līdz rītam palieku viena.”

Ja ārsti var atrast laiku strādāt vēl citos darbos, tad medmāsam un viņu palīgiem neesot vairs spēka skriet kur citur piekasīt papildu naudu.

“Fiziski pēc darba, pēc diennakts dežūras nav spēka. Darīt negribas neko. Ir jūtama vienaldzība pret visu – pret kolēģiem, pret slimniekiem, jo nav jau vairs arī tā līdzjūtība,” atklāj diagnostikas nodaļas radiologa asistente Ilze Bišofa.

Protestētāju busiņā apsprieda šonedēļ nopludinātās ziņas, ka vairāki ārsti Latvijā saņemot algu mērāmu vairākos desmitos tūkstošus eiro mēnesī. Zemākā līmeņa medpersonāls uzsver – paši pat 1000 eiro uz rokas neredz.

Izkliegt sāpi, galveno sāpi – par solījumu nepildīšanu un algu nepalielināšanu par 20%, mediķi varēja protestā pie Saeimas.

Mediķi no Ventspils bija iedomājušies, ka tik masveidīga ārstu un cita medpersonāla protesta akcija tomēr būs motivējusi valdības pārstāvjus ierasties pie Saeimas.

“Nopietni viņi uztvertu, ja tiešām visi medicīnas darbinieki nedēļu nestrādātu. Lūk, būtu jautrība! Tagad tas viņiem ir nu tā…Redz, pa logiem meitenītes pabildē mūs, viņiem tā ir izklaide vairāk. Viņi nesadzird mūs. Medicīna ir badināta. Neiznāk pat laukā, tā ir klaja necieņa,” savu vilšanos pauda mediķi.

Gluži kā pārdurts balons sašļuka mediķu cerības, ka politiķi strauji šonedēļ protesta iespaidā tomēr atradīs otrus trūkstošos 60 miljonus eiro solītajam mediķu algu palielinājumam.

Šis mediķu protests bija daudzskaitlīgāks nekā pēdējos gados pieredzēts, un arī atmosfēra daudz vairāk nokaitēta.

“Mēs neesam pasargāti, mums nav apdrošināšanas, ir maza alga. Cilvēki nenāk strādāt pie mums, jo darbs ir ļoti smags. Ir dažādi uzbrukumi mūsu brigādēm. Mēs neesam pasargāti. Kāpēc deputāti sev palielināja algu, bet mediķiem nē? Tā nedrīkst! Mums tikai 20 minūtes ir pusdienām, 10 minūtes vakariņām, mēs praktiski strādājam bez apstājas. Tā nav normāla lieta par tādu algu,” saka operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu vadītājs Vitālijs Dogots.

Protesta laikā ārsti un mediķi no dažādām Latvijas vietām savstarpēji salīdzināja, cik stundas mēnesī un cik darbavietās katrs spiests strādāt, lai sakasītu pietiekamus ienākumus.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas anesteziologs-reanimatologs Ansis Ziemelis uzsver: “Tas, ko mēs strādājam, ir nenormāls stundu skaits. Reizēm ar sievu netiekos, abi esam mediķi, tiekamies pirmdienās. Dzīvojam vienā dzīvoklī, esam precējušies, tiekamies pirmdien un nākamā diena, kad mēs tiekamies, ir ceturtdiena.”

Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas anesteziologs-reanimatologs Valdis Skotelis atklāj: “Es varu pateikt, ka strādāju piecās darbavietās. Diezgan ilgi jau strādāju vairāk nekā trīs darbavietās. Ja mēnesī ir 720 stundas, tad es no mēneša 720 stundām pavadu aptuveni 400, līdz 450. Ir mēneši, kad ir divas brīvdienas. Divas pilnībā brīvas dienas.”

Ne tik daudz skumjas tiek izteiktas par kolēģiem, kas aizbraukuši strādāt uz ārzemēm, bet nomiruši no pārslodzes.

“Es zinu vairākus kolēģus, kuri diemžēl ir aizgājuši bojā dēļ tā, ka viņi ir guvuši pārstrādes izraisītas izmaiņas organismā, kas ir novedušas pie bioloģiskas nāves reāli. Tā pārstrāde ir diezgan bīstama lieta ne tikai pacientam, jo mēs nevaram īsti koncentrēties, jo esam noguruši, bet arī pašiem mediķiem kā funkcionējošai būtnei,” norāda Skotelis.

Politiķi mediķiem atvainojās, ka ierakstījuši likumā neizpildāmo un atkal solīja, ka nozares finansējums kaut kad tomēr būs prioritāte. Mediķi saka – nākamreiz nestrādās nevis dienu, bet nedēļu, un tad sekas reāli izjutīs pacienti.