Vai visi “influenceri” Latvijā ir godīgi pret sekotāju? Publiskots Latvijas “influenceru” ietekmes un uzticības indekss

1 komentārs

Vairāk nekā puse sociālo tīklu satura veidotāju Latvijā, kas sevi sauc par “influenceriem” un vēlas saņemt naudu no reklāmdevējiem, savā darbībā mēdz neievērot godprātīgu rīcību, un ir pat konstatētas krāpšanās. Šis ir tikai viens no secinājumiem trešdien publiskotajā pētījumā par Latvijas”influenceru” vidi.

Koronavīrusa laikā sevišķi pieaugusi “Instagram”, “Youtube” un “Facebook” “influenceru” atbildība sabiedrības izglītošanā. Aptaujā 45% sociālo tīklu lietotāji vecumā no 15 līdz 29 gadiem ir redzējuši kādu no “influenceru” publikācijām par vīrusu.

“Šie skaitļi, no vienas puses, ir satraucoši, jo tas nozīmē, ka “influenceriem” ir liela atbildība uz viņu pleciem komunicēt korektu informāciju. Daudzi “influenceri” šo funkciju atbildīgi arī veic. Protams, mēs redzam arī negodprātīgus mēģinājumus pārdot produktus, kas nedarbojas, dezinfekcijas līdzekļus, kas nav sertificēti,” norāda “influenceru” indeksa līdzautors Kristaps Siliņš.

Koronavīrusa radītais satricinājums ekonomikai atstājis negatīvu iespaidu arī uz sociālo tīklu zvaigznēm. Samaksa par vienu reklāmas publikāciju ir ne tikai kritusies par 30%, bet daudzi zīmoli Latvijā ir iepauzējuši vai pat pilnībā pārtraukuši sadarbību ar “influenceriem”.

“Mazie “influenceri” kļūst daudz nozīmīgāki. Tie, kuriem ir 10 tūkstoši sekotāju uz mazāk, nav tik augstas cenas kā pašiem ietekmīgākajiem” influenceriem”,” secinājis Siliņš. Taču “influenceru” tirgū nu ir ļoti sīva konkurence. Vēlmē nopelnīt pārdesmit vai vairākus tūkstošus eiro par sponsorētā satura izvietošanu savā “Instagram” vai “Youtube” pieaug. Latvijā gada laikā audzis “influenceru” skaits no 300 pērn līdz 1800 tagad.

Šie Golin-Riga uzticības un efektivitātes jaunākajā indeksā iekļautie ir tikai 32% no visiem, kas Latvijā sevi sauc par “influenceriem”. Pārējie, vairāk nekā 60%, esot ar krāpnieciskiem elementiem.

“Diemžēl daudzi uzņēmumi, pirms dod naudu “influenceriem”, nepārbauda, vai “influenceri” nekrāpjas. Ļoti liela daļa Latvijā joprojām mākslīgi palielina savu sekotāju skaitu, piepērk viltus profilus, lai reklāmdevēju acīs šķistu iespaidīgi. Tāpat “influenceri” blēdās ar ”laikiem” un mākslīgi radītiem komentāriem,” norāda “influenceru” indeksa līdzautore Anastsija Štokolova.

Pētījums uzrāda, ka sociālo tīklu lietotāji Latvijā esot kļuvuši prasīgāki pret “influenceriem” un pat aktīvi sākuši ziņot par tādiem, kuru darbībā saskatāmas negodīga rīcība, turklāt ne tikai par slēpto reklāmu.

“Visvairāk satraukti ir sekotāji par viltus ziņu un nepārbaudītas informācijas sniegšanu. Tā ir absolūti lielākā sekotāju rūpe. Starp visbiežāk iekļautajām atbildēm ir arī sekotāju pirkšana. Tad seko tāda situācija, ka “influenceri” uzdodas par kādas jomas ekspertiem, žurnālistiem, reportieriem, gluži labi nepārzinot šo jomu,” saka pētījumu kompānijas ”Norstat” biznesa attīstības vadītāja Eva Kieperszo.

Latvijas iedzīvotāji sociālajos tīklos interesējas par “influenceriem”, kas sniedz praktiskus padomus un izklaidē, nevis rāda atkailinātu ķermeņi, dārgus apģērbus, uzspēlētu ideālo dzīvesstilu.