Komentāri

Pēc 36 kalpošanas gadiem šogad no mācītāja amata atteicās Juris Rubenis. Viens no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas simboliem paša baznīcā bija kļuvis par izstumto. Amatbrāļu nepatiku bija raisījušas Rubeņa mācības par kristīgo meditāciju, savukārt viņa jaunākā grāmata ”Viņa un Viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss.” radīja vēl asāku reakciju.

Izskanēja pat ierosinājumi Rubeni no baznīcas izslēgt, taču viņš aizgāja pats. Rubeņa atteikšanos no amata vairāki Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas garīdznieki uztvēruši kā trauksmes zvanu. 14 luterāņu mācītāji un viena evaņģēliste izplatījuši vēstījumu visiem 700 000 iedzīvotāju, kuri sevi uzskata par luterāņiem.

Kristīgais radio/Youtube

Ja jums ir šāda te grāmata, ja jūs esat neziņas dēļ nopirkuši, es jums saku personīgi – izmetiet to steidzīgi ārā. Nevis izmetiet, bet tā ir jāsadedzina.

Tālivaldis Tālbergs
Latvijas Kristīga radio direktors, 27.01.2017.

Tā vietā, lai sludinātu Dieva mīlestību, kā to darīja Jēzus, tiek kurināts naids, meklēti ienaidnieki, kritizēti, sāpināti un tiesāti tie, kuru viedokļi nav izprotami un nepatīk.” (..) Citāda viedokļa paudēji šajā baznīcā vairs nejūtas droši.

Vēstījumā norādīts, ka baznīca novirzījusies no Rietumu protestantiskajai kristietībai raksturīgās tradīcijas, kam raksturīga teoloģiska daudzveidība un akadēmiskā brīvība. Vēstuli parakstījuši mācītājs, bijušais Teoloģijas fakultātes dekāns Ralfs Kokins, mācītājs Modris Plāte, kurš baznīcā savulaik ieveda Atmodas vēsmas, tuvākie Rubeņa sekotāji un citi.

Juris Rubenis vairs nav mācītājs, bet viņa tradīcijas turpinātāji ir palikuši Rīgas Lutera draudzē Torņakalnā. Šīs draudzes mācītājus jau izsenis pavada brīvdomātāju un nemiera cēlāju reputācija. Slavējošs vai tieši otrādi, nosodošs, bet viedoklis Torņakalna draudzi viedoklis Latvijas evanģēliski luteriskajā baznīcā ir visiem. Arī tagad tieši Torņakalna mācītāji ir tie, kuri sākuši diskusiju par pārmaiņu nepieciešamību Latvijas luteriskajā baznīcā.

Indulis Paičs
LELB Rīgas Lutera draudzes mācītājs

Es kategoriski gribētu norobežoties no tā, ka es vēlos mainīt luterisko baznīcu. Es vēlos, lai tā paliek tāda kāda tā ir un bija – normāla, saprātīga, atvērta, spējīga uz dialogu un savstarpēju cieņu.

Rīgas Lutera draudzes mācītājs Indulis Paičs saka – baznīcai jābūt tādai, kas kalpo visai sabiedrībai.

Indulis Paičs
LELB Rīgas Lutera draudzes mācītājs

Un mācītājs Rubenis neapšaubāmi bija viens no tiem cilvēkiem, kuram tas bija galvenais aicinājums, un arī liels talants – proti, spēt uztvert, kas ir tie jautājumi, ar kuriem cilvēki dzīvot, un mācēt tos uzrunāt. Un, ja šāds cilvēks kādiem sākt likties bīstams tikai tāpēc, ka viņš meklē šo valodu, kas ir saprotama cilvēkiem, es domāju, ka tad tas ir ļoti bīstams signāls.

Demokrātija zūd, tā vietā baznīcā virzās stingras varas hierarhijas virzienā. Uzskatu daudzveidība mazinās, tā vietā baznīcā aizvien izteiktāk dominē tikai viens viedoklis, tā situāciju raksturo mācītājs Paičs. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags šonedēļ devies atvaļinājumā. Pirms tam viņš izplatīja atbildi neapmierinātajiem mācītājiem.

Jānis Vanags
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps

Vēstījuma autoru vidū ir tādi, kas regulāri pauž atšķirīgus uzskatus. Nevienu no viņiem baznīcas vadība nav ne represējusi, ne atņēmusi kādas privilēģijas. Vai kāds mūsu baznīcā vispār ir disciplinēts sava viedokļa dēļ? Vai vēstījumā pausto frustrāciju drīzāk neraisa atrašanās mazākumā (..)?

Indulis Paičs
LELB Rīgas Lutera draudzes mācītājs

Dīvainā kārtā mūsu arhibīskaps kā tāds savās diskusijās ar citiem cilvēkiem vienmēr ir bijis cieņpilns. Bet tas sarežģītais ir tas, ka baznīca nav tikai viņš. Baznīca ir tiešām daudzi mācītāji, draudžu locekļi. Un man jāatzīst, ka šeit, Lutera draudzē, runājot par kristīgo meditāciju, piemēram, par kluso lūgšanas formu, es nemitīgi saskaros ar visnotaļ agresīviem jautājumiem, un patiesībā – spriedumiem.

Konservatīvo virzienu pārstāvošais Vanags Latvijas luterāņu baznīcu vada jau kopš 1993. gada. Pirms septiņiem gadiem Vanags noturējās amatā pēc uzticības balsojuma. Tikko viņš arī panāca pārliecinošu atbalstu baznīcas Satversmes grozījumiem, kas aizliedz sievietēm kļūt par mācītājām. Šajos un citos gadījumos trauksme par notiekošo luteriskajā baznīcā ir celta jau kopš 2001. gada, atminas teologs Juris Cālītis, kurš pats savulaik izslēgt no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas.

Juris Cālītis
teologs, LU docents

Cēla trauksmi par virzienu, kurā saskatīja, ka luteriskā baznīca Latvijā virzās. Proti, uz šo autoritārismu, uz neiecietību. Un tās bija saucēja balsis tuksnesī. Es personīgi domāju, ka tas baznīcas patreizējais noskaņojums nesimpatizē šiem trauksmes cēlājiem.

Un skaitļi runā paši par sevi – aicinājumu uz pārmaiņām baznīcā parakstījuši 14 no 143 Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājiem.

Krists Kalniņš
LELB Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes draudzes mācītājs

Man vismaz no tās vēstules bija tāda sajūta, ka šie cilvēki vēlas tikai to, lai citi sadzird viņus. Un viņiem pašam vēlme sadzirdēt pārējo baznīcu ir ļoti minimāla.

Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Krists Kalniņš bija tas, kurš baznīcā par Jura Rubeņa darbību rosināja diskusijas, ko Rubeņa aizstāvji uzskata par uzbrukumu nu jau bijušajam mācītājam un likšanu viņam taisnoties. Kalniņš uzsver, ka viņa mērķis bijis cits.

Krists Kalniņš
LELB Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes draudzes mācītājs

Noskaidrot tās kontraversālās lietas, kas viņa jaunajā grāmatā ”Viņa un Viņš” tika ierakstītas. Un es domāju, ka ar to mūsu baznīca ir tāda kāda tā ir, ka mēs varam jautāt un gaidīt atbildes. (..) Mācītājs Juris Rubenis izvēlējās, ka viņš šo dialogu negrib. Kā jau jūs teicāt, varbūt negrib iet un taisnoties. Bet teoloģijā tu neesi viens pats.

Tikmēr no bijušā Latvijas Universitātes teoloģijas fakultātes dekāna un mācītāja Kokina teiktā izriet, ka sašutums par Rubeņa grāmatu, kurā iztirzātas intīmās tēmas, reizēm robežojies ar absurdu.

Ralfs Kokins
LELB Jelgavas Sv. Vienības draudzes mācītājs, LU asociētais profesors

Ko man ir rādījuši kā milzīgu ārprātu: “Tu paskaties, pirms tu aizstāvi Juri Rubeni, tu paskaties šo bildi!” Un es skatos, kas tad tur ir par bildi, tur esot kaut kāda neiedomājama perversija, Dieva zaimošana. Es skatos, un redzu – Marks Šagāls. Un man ir ļoti grūti ar šiem cilvēkiem es neteikšu strīdēties, bet sarunāties, ja cilvēki vienkārši nezina kaut kādu plašāku kontekstu. Piemēram, neko nezina par Šagāla reliģiskajiem meklējumiem un reliģisko piederību.

Mācītāja ieskatā, Latvijas luterisko baznīcu vajā visas tās pašas problēmas, kas visu pārējo sabiedrībai. Pati galvenā no tām – cilvēki viens otrā neieklausās.

Ralfs Kokins
LELB Jelgavas Sv. Vienības draudzes mācītājs, LU asociētais profesors

Cilvēki tiek polarizēti – vai nu tu esi balts, vai nu tu esi melns. Vai tu esi kristietis, vai tu esi liberāls. Pat tāda tā terminoloģija. Bet tā galvenā lieta ir par šo agresiju, naidu, neiecietību. Ja kaut kāds cits viedoklis izskan, tad tas tiek raksturots kā nekristīgs, antibaznīcisks, liberāls vai infantils.

Runa gan, visticamāk, nav tikai par personīgajām attiecībām, bet fundamentāli pretējiem redzējumiem par to, kādai baznīcai ir jābūt. Piņķu draudzes mācītājs Andris Krauliņš saka – iekšējie opozicionāri pārmet, ka baznīcā lietas nenotiek kā Rietumos, taču varbūt tieši tas ir labi.

Andris Krauliņš
LELB Piņķu draudzes mācītājs

Rietumos baznīca pārdzīvo ļoti lielu krīzi. Un daudzas no idejām, kuras mums piedāvā šie brāļi, tās nāk no Rietumu baznīcas, kas pašlaik ir mirstoša baznīca. Draudzes ir tukšas. Viņi skatās uz Latvijas baznīcu kā uz brīnumu.

Krists Kalniņš
LELB Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes draudzes mācītājs

Viena lieta, kas ir izplatīta Rietumos, ir, ka baznīcai ir jāpielāgojas sabiedrībai. Ka baznīca atsakās no kaut kādām savām vērtībām, kas cilvēkus var aizskart, kā runāšana par grēku, vai ko citu. Un beigās no baznīcas pāri nepaliek nekas kā vien tāds sociāls klubiņš, vieta, kur cilvēki nāk, lai kaut ko tādu patīkamu dzirdētu.

Tikmēr otrā virziena pārstāvji uzskata – lai baznīcai būtu nākotne, tai ir arī ir jāieklausās sabiedrībā.

Indulis Paičs
LELB Rīgas Lutera draudzes mācītājs

Ja mēs vienkārši atkārtojam pirms gadsimtiem rakstītas frāzes, tas nenozīmē, ka mēs tiekam saprasti.

Juris Cālītis
teologs, LU docents

Mēs varam teikt – mēs būsim tāds sektantisks cietoksnis. Ja jūs gribat kā mēs, tad nāciet, ja nē, tad palieciet ellē. Es zinu, kur ir nākotne. Nākotne nav šajā nodrošinātajā, iekapsulētajā, vēsturiski senajā baznīcas modelī. Tāpēc jau bija reformācija.

Viena lieta, par kuru vienisprātis ir abas puses – diskusijai ir jānotiek. Tomēr viedokļi atšķiras par formu, kādā tai jānorisinās. Iekšējie opozicionāri uz sarunu 12. martā Torņakalna baznīcā aicina visus Latvijas luterāņus, kurus uztrauc baznīcas nākotne. Tikmēr arhibīskapa Vanaga kursa piekritēji šādai formai iebilst, norādot, ka plašākai sabiedrībai bieži ir tikai virspusēja izpratne par baznīcas lietām, tāpēc tālākajām sarunām jānotiek iekšēji, nevis publiski.

Lasi vēl